Pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā miljoniem cilvēku, tostarp tūkstošiem zinātnieku, pameta valsti. Pasaules zinātnieku kopiena savās iestādēs un laboratorijās radīja daudz iespēju pārvietotajiem Ukrainas zinātniekiem. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par zinātniekiem, kuri palika Ukrainā, norāda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), kas koordinē Latvijas institūciju palīdzību Ukrainas zinātniekiem.

Sekojot Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumiem, LJZA lūdz iestādes, finansētājus un uzņēmumus nodrošināt Ukrainā palikušajiem speciālistiem attālinātas sadarbības iespējas, piemēram, nelielus pētniecības grantus, tiešsaistes apmācības vai mentoru atbalstu.

Pamatojoties uz Ukrainas Zinātnes un izglītības ministrijas datiem, 2021. gadā Ukrainā bija 60 000 pētnieku un 35 000 palīgpersonāla darbinieku (gandrīz puse – sievietes), kā arī 1,3 miljoni studentu. Kad sākās karš, daudzi no viņiem bija spiesti bēgt no valsts un pamest savas mājas.

Tomēr lielākā daļa akadēmisko darbinieku paliks Ukrainā vai nu pēc savas izvēles, vai arī valsts militārās mobilizācijas rezultātā.
Ministrija strādā pie detalizētiem pasākumiem, lai atbalstītu izglītību un zinātni kara laikā. Viens no ministrijas uzskaitītajiem prioritārajiem pasākumiem ir nodrošināt pārvietotajiem pētniekiem piekļuvi pētniecības infrastruktūrai un tiešsaistes sadarbības iespējām. Turklāt ministrijas Jauno zinātnieku padome nepārprotami aicina nodrošināt iespējas karjeras sākumā strādājošiem pētniekiem, kuri paliek valstī. Tāpēc Latvijai būtu jāsasniedz un jārada attālinātas sadarbības iespējas zinātniekiem Ukrainā, uzskata LJZA.

Pēdējā mēneša laikā kampaņā #ScienceForUkraine apkopoti vairāk nekā 1,5 tūkstoši atbalsta piedāvājumu no 50 valstīm, kas potenciāli var palīdzēt vairāk nekā trim tūkstošiem pārvietoto Ukrainas zinātnieku. Tikai 61 no šīm pozīcijām ietver attālinātu darbu. Tāpēc LZJA aicina finansētājus, akadēmiskās iestādes un uzņēmumus nodrošināt attālinātas sadarbības iespējas Ukrainas zinātniekiem.

Divi Covid-19 pandēmijas gadi mums ir iemācījuši, ka pētniecību var veikt attālināti, un ir jādomā par šādu iespēju finansēšanu Ukrainas kolēģiem.
Piemēram, datu vākšanai varētu izmantot COST darbības "Virtuālā mobilitāte" dotācijas (NEP4Dissent piemērs). Runa ir ne tikai par finansiālu atbalstu, bet arī par to, lai, neraugoties uz plosošos konfliktu, citu valstu zinātnieki kolēģiem Ukrainā nodrošinātu kontaktus un karjeras attīstību. Citi atbalsta piemēri ir tiešsaistes kursu atslēgšana Ukrainas zinātniekiem vai mentoringa shēmu izveide, kas ir salīdzinoši lēti, bet ļoti nozīmīgi tiem, kuri palikuši Ukrainas kara zonu tuvumā.

--

#ScienceForUkraine ir brīvprātīgo iniciatīva, kas sniedz informāciju par pagaidu darba iespējām zinātniekiem, kuri bēg no Ukrainas. Kustībai jau ir pievienojušās vairāk nekā 800 zinātnieku grupas visā pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit