Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā izvēlēties pilnīgi nejaušu skaitļu virkni. Tomēr tas ir tālu no patiesības, ja runa ir par datoriem un to ģenerētiem gadījuma skaitļiem. Zinātnieki aizvien meklē dažādus veidus, kā ģenerēt patiesi nejauši izvēlētu skaitļu virknējumu, un pielietojumu lauks ļoti plašs – no tiešsaistes loterijām līdz pat tādām digitālajai drošībai kritiski svarīgām jomām kā datu kriptēšana. Nu pētnieki nonākuši pie vēl viena iespējamā risinājuma – gadījuma skaitļu ģenerators, kas balstīts kristālu augšanā.

Datori darbojas pēc noteiktas loģikas, un arī datorizēti gadījuma skaitļu ģeneratori izmanto konkrētus matemātiskus algoritmus. Tas nozīmē, ka ir iespējams saskatīt likumsakarības, kā rezultātā tie vairs gluži nav pilnīgi nejauši gadījuma skaitļi.

Savukārt patiesi gadījuma skaitļu ģeneratori matemātiska algoritma vietā skaitļu ģenerēšanai izmanto kādu fizikālu un neprognozējamu procesu, piemēram, atmosfēras troksni vai kodolsabrukšanu.

Nu gadījuma skaitļu ģenerēšanai izmantots vēl viens interesants fizikāls fenomens – kristālu augšana. Izdevumā "Matter" publiskotā pētījumā izklāstīta metode, kā tikt pie nejaušiem skaitļiem, pateicoties kristalizācijas procesam, kam ir gadījuma raksturs gan ģeometriski, gan laika ziņā.

"Ķīmiskā sistēmā ik reizi, kad notiek reakcija, ir teju nebeidzams skaits enerģētiski ekvivalentu veidu, kā noteiktiem reaģentiem savienoties, kā rezultātā process ir ar augstu nenoteiktības un entropijas pakāpi, un identiska procesa norise netiks atkārtota," skaidro Glāzgovas Universitātes zinātnieku komanda.

Pētnieki izveidoja klājumu ar trauciņiem, kuros ar robota palīdzību pēc tam tika pievienots reaģents. Pēc tam ar kamerām monitorēts kristalizācijas process katrā no trauciņiem. Ik pa 10 minūtēm uzņemts attēls, un pēc tam katrs no uzņemtajiem attēliem pārveidots vai nu par 1 vai 0, balstoties tikai un vienīgi uz kristāla ģeometriju. Pēc tam 1 un 0 tika savirknēti gadījuma skaitlī.

Lai pārbaudītu, cik efektīva ir šāda kriptēšanas metode, zinātnieki nošifrēja vārdu "kristāls" gan ar šo metodi, gan liekot lietā ar matemātiskiem algoritmiem ģenerētu gadījuma skaitli. Pēc tam šifru mēģināts uzlauzt, liekot lietā īpašu programmatūru. Izrādījās, ka atšifrēt ar kristālu metodi kriptētos datus tik tiešām bija grūtāk.

Tiesa, kaut gan šādi pierādīts koncepts, pētnieki atzīst – šis droši vien nav praktiskākais veids, kā tikt pie gadījuma skaitļiem. Ne katram ir iespēja darbināt robotu, kurš vienlaikus monitorē simtiem kristalizācijas procesu, lai tikai tiktu pie gadījuma skaitļu virknes. Zinātnieki tālāk lūkos, kā šo konceptu attīstīt un miniaturizēt, tādējādi padarot jau reāli pielietojamu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!