Britu raidorganizācija BBC šo Zemes mākslīgo pavadoņu programmu nodēvējusi par, iespējams, vissvarīgāko pasaulē. Savā ziņā taisnība ir. Nevienas citas programmas pavadoņi nav spējuši sniegt to, ko "Landsat", proti, gajdrīz 50 gadus ilgstošu un nepārtrauktu Zemes monitoringu no kosmosa, kas ļāvis vizuāli fiksēt fundamentālas pārmaiņas ekosistēmās un to, kā cilvēces darbība izmainījusi Zemi.

Kā vēsta BBC, tieši "Apollo" Mēness misiju astronautu uzņemtie kadri, kas ļāva paraudzīties uz Zemi no attāluma, ļāva nostiprināties idejai, ka mums nepieciešams nepārtraukts skats uz Zemi no ārpuses. 1972. gadā NASA sadarbībā ar ASV Ģeoloģijas dienestu nogādāja orbītā pirmo no satelītiem programmā, kas vēlāk ieguva nosaukumu "Landsat". Kopš tā laika programmas satelīti Zemi monitorē nepārtraukti, un pirmdien ar "Atlas" raķeti (attēlā zemāk) no Kalifornijas orbītā devās devītais "Landsat" pavadonis.

Attēlu kvalitātes ziņā būtiska robežšķirtne ir 1982. gads. Kopš tā laika, līdz ar "Landsat-4" palaišanu, sistēma spēj uz Zemes atsevišķi izšķirt objektus, kas ir 30 metru lieli. Mūsdienās tas vairs nešķiet nekas īpašs – moderni pavadoņi aprīkoti ar tādām kamerām, kuru izšķirtspēja jau mērāma desmitos centimetru, ne metros, taču neviena cita programma nestāv līdzi "Landsat" ilgmūžībai, un tieši šis aspekts ir programmas trumpis. Tāpat "Landsat" satelīti Zemi novēro plašākā elektromagnētisko viļņu diapazonā nekā vairums komerciālo satelītu. Nepārtraukta datu ievākšana teju pusgadsimta garumā ļauj vērot uz Zemes notiekošās pārmaiņas – metropoļu rašanos, lauksaimniecības zemju izplešanos, krasta līniju, mežu, tuksnešu mainīgumu, ledāju kušanu, pat dažādu dzīvnieku darbības atstātās sekas.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Mēs varam vērot dabas katastrofas – ugunsgrēkus, viesuļvētras, kukaiņu "uzlidojumus", arī to, kā ilgtermiņā atkopjas šajās katastrofās izpostītās ekosistēmas. Nu arī varam vērot, kā ekosistēmas izmaina klimata pārmaiņas. Esam, piemēram, kartējuši pastiprinātu veģetācijas augšanu augstos platuma grādos, kas ir sekas globālajai sasilšanai. Esam kartējuši arī veģetācijas izzušanu apgabalos, kur ūdens ir reti pieejams resurss," BBC citē "Landsat-9" projekta zinātnieku Džefu Maseku.

Foto: USGS/NASA Landsat

"Landsat" programmas lielākā vērtība ir nemitīga datu ievākšana, kas ļauj vērot pārmaiņu procesus. Šeit redzama strauja sniega kušana uz Ērgļu salas Antarktikā 2020. gadā.


Lai viss "Landsat" pavadoņu attēlu katalogs būtu savstarpēji savietojams, proti, 2021. gadā uzņemtos attēlus varētu salīdzināt ar tiem, kas uzņemti pat pirms 50 gadiem, jāveic smalka krāsu kalibrācija. Šajā procesā turklāt nav ieskaitīt tikai amerikāņi – "Landsat" pavadoņu bildes ir saderīgas arī ar Eiropas "Sentinel-2" satelītu uzņemtajiem kadriem.

Vizuāls uzskates materiāls, kā ūdens līmeņa celšanās izmainījusi ainavu Madagaskarā. Foto: USGS/NASA Landsat

"Landsat-9" darbosies orbītā 700 kilometru augstumā – daudz augstāk nekā Zemi apriņķo Starptautiskā kosmosa stacija, kā arī aptuveni 150 kilometrus augstāk par Habla teleskopu. Viena no "Landsat" programmas labajām īpašībām – visi dati ir brīvpieejas un jebkuram iegūstami. Gan zinātniekiem, kas tos var izmantot pētījumos, gan kosmosa izpētes amatieriem, gan tiem, kas vienkārši vēlas pabaudīt skaistus kadrus.

Līdz brīdim, kad "Landsat-9" visas sistēmas tiks "iestartētas" un tas varēs sākt pilnvērtīgu datu ievākšanu, gan jāpagaida vēl dažas nedēļas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!