Drošības nolūkos arī Latvijā cilvēkiem, kas atgriezušies no riska valstīm – Ķīnas, Itālijas, Dienvidkorejas, Irānas, Japānas, Singapūras – vajadzētu turpmākās divas nedēļas jeb 14 dienas pavadīt karantīnā mājās un novērot savu veselību. Parādoties simptomiem – paaugstinātai temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai –, nekavējoties jāzvana mediķiem. Tomēr vīrusi, arī šis, mēdz būt "viltīgi" un izplatīt slimību iespējams arī tad, ja nekādus simptomus vēl nemana. Parasti tie parādās vien pēc pāris dienām, proti, pēc inkubācijas perioda. Nu pētnieku grupa no Džonsa Hopkinsa universitātes Merilendā, ASV, noteikuši vidējo 'Covid-19' inkubācijas periodu.
Ievācot datus no 181 cilvēku lielas izlases, noskaidrots, ka vidējais inkubācijas periods ir 5,1 diena.
Pētnieki ievāca datus periodā līdz 24. februārim par pacientiem ārpus Hubei provinces, fiksējot laiku vairākiem atslēgas punktiem – brīdim, kad, visticamāk, notika saskarsme ar 'Covid-19' izraisītāju, brīdim, kad parādījās pirmie simptomi, brīdim, kad iestājās drudzis.
Mazāk nekā 2,5 procentiem pirmie simptomi parādījās jau pēc divām dienām, bet 11,5 dienu laikā simptomi konstatēti jau 97,5 procentiem. 5,1 diena ir vidējais inkubācijas periods. Tas nozīmē, ka ārstu ieteiktais 14 dienu karantīnas periods šķiet pamatots.
BBC, atsaucoties uz augstāk minēto pētījumu, kas publicēts arī akadēmiskajā izdevumā "Annals of Internal Medicine", ziņo – visi, kuriem 12 dienu laikā pēc iespējamās saskarsmes ar vīrusu, nav parādījušies simptomi, visticamāk, tie neparādīsies arī vēlāk. Tomēr šie cilvēki aizvien varētu būt vīrusa pārnēsātāji.
Pašlaik par SARS-CoV-2 vēl ir zināms visai maz, tostarp nav īsti skaidrs, tieši cik "lipīgs" tas ir brīdī, kad nēsātājam vēl nav acīmredzami "Covid-19" simptomi. Vietne "ScienceAlert" vēsta, ka šādi gadījumi ir fiksēti. Tiesa, aizvien vislielākā varbūtība izplatīt vīrusu ir cilvēkam, kuram jau ir simptomi – klepus, šķaudīšana.
Atsevišķos gadījumos inkubācijas periods bija krietni ilgāks – pat 19 un 24 dienas. Ekstrapolējot rezultātus no visai nelielās izlases, zinātnieki modelēja, ka šādi aptuveni 100 cilvēki no katriem 10 000 pacientiem uzrādītu simptomus jau pēc karantīnas perioda beigām.
Lai noteiktu, vai politikas veidotājiem jāmaina lēmums par karantīnas perioda ilgumu, būtiski laicīgi veikt izvērstāku pētījumu ar jau lielāku izlasi.
Tikmēr labākais, ko varam darīt, ir sekot līdzi savai veselībai un lieki neapdraudēt citus – parādoties simptomiem, nekavējoties jāziņo mediķiem. Tāpat būtiski ir regulāri un pareizi mazgāt rokas, kā arī nesmādēt roku dezinfekcijas līdzekļus.
