Pirms aptuveni divām nedēļām tika paziņots – Veneras atmosfēras augšējos slāņos atrasts fosfīns, gāze, kas tostarp var būt arī mikrobioloģiskas dzīvības blakusprodukts. Protams, apgalvot, ka sērskābes piesātinātajos Veneras mākoņos ir dzīvība, ir krietni pāragri, taču šis atklājums pavisam noteikti ierindo Veneru kandidātu sarakstā tālākai izpētei par dzīvību Saules sistēmā ārpus Zemes. Taču iespējams, ka par fosfīnu Veneras atmosfērā varējām uzzināt jau pirms vairāk nekā 40 gadiem.
Kolīdz izdevumā "Nature Astronomy" tika publicēts sensāciju izraisījušais pētījums par fosfīnu Veneras atmosfērā, Kalifornijas štata Pomonas Politehniskā universitātes (CalPoly Pomona) bioķīmiķis Rakešs Moguls ar kolēģiem nekavējoties steidza pāršķirstīt iepriekš par Veneru ievākto datu katalogus, raksta "Live Science".
Runa ir par datiem, kas tika ievākti NASA misijā "Pioneer 13" 1978. gadā. Tās laikā Veneras atmosfērā tika ievadīta masas spektrometrijas zonde LNMS ("Large Probe Neutral Mass Spectrometer"), kas ar izpletni lēnām laidās arvien dziļāk Veneras indīgajos mākoņos, ievācot un nosūtot datus tālākai analīzei.
"Mēs bijām virspusēji iepazinušies ar "Pioneer 13" ievāktajiem datiem," skaidroja Moguls un norādīja, ka nupat publicētais pētījums bija labs dzinulis tos vēlreiz pārlūkot. "Pēc apspriešanās ar kolēģiem, atradām tā laika zinātniskās publikācijas un sākām meklēt vecajos datos liecības par fosfora savienojumiem."
Kad pētnieki pirmo reizi publikācijās 70. gados interpretēja LNMS zondes ievāktos datus, fosfora savienojumiem netika pievērsta liela uzmanība, tā vietā koncentrējoties uz citiem ķīmiskajiem savienojumiem. Moguls ar kolēģiem, pārskatot oriģinālos datus, tajos fiksēja signālus, kas varētu liecināt (taču ne simtprocentīgi apgalvojot) par fosfīna klātbūtni, bet pavisam noteikti konstatēja fosfora klātbūtni, pieļaujot, ka varētu būt nācis no smagākas gāzes, piemēram, fosfīna, kas ir fosfora un ūdeņraža savienojums (PH3).
"Pioneer 13" misijā palaistā zonde nebija ar tik spējīgiem instrumentiem, lai spētu pavisam skaidri izšķirt, piemēram, fosfīna molekulas no citām molekulām ar līdzīgu masu, taču "Pioneer 13" ievāktie paraugi liecina, ka Veneras mākoņos molekulas ar fosfīna molekulu masu ir tādā apjomā, kas sakrīt ar nupat "Nature Astronomy" publicētajā pētījumā raksturoto fosfīna apjomu atmosfērā, proti, apmēram 20 fosfīna molekulas uz miljardu.
Moguls ar kolēģiem pirms vairāk nekā 40 gadiem ievāktajos datos uzgāja arī liecības par citiem ķīmiskajiem elementiem, kuriem šķietami nevajadzētu būt Veneras mākoņos, piemēram, hloru, skābekli un ūdeņraža peroksīdu.
"Mēs uzskatām, ka tās ir indikācijas ķīmiskajiem savienojumiem, kas Veneras atmosfērā vēl nav līdz šim konstatēti un kas var būt potenciāli labvēlīga vide dzīvības eksistencei," Moguls ar kolēģiem raksta pētījumā, kurš publicēts pirmsdrukas resursā "arXiv" un vēl nav neatkarīgu recenzentu pārskatīts.
Nezināmā aizvien ir daudz, bet skaidrs ir tas, ka dzīvības meklējumi Saules sistēmā vairs nekoncentrēsies vien uz Marsu un dažiem no gāzu milžu – Jupitera un Saturna – pavadoņiem. Arī Venera nupat ir kļuvusi par interesantu planētu pētījumiem šajā jomā.
Gan NASA, gan Eiropas Kosmosa aģentūrai, Krievijas un Indijas kosmosa aģentūrām ir savi plāni attiecībā uz Veneras tālāku izpēti ar zondēm, kas nu jau aprīkotas ar krietni jaudīgākiem mērinstrumentiem un mobilajām laboratorijām nekā 70. gadu izskaņā.
