Foto: AP/Scanpix/LETA
1991. gadā notikušais Pinatubo izvirdums Filipīnās ir spēcīgākais nesenajā vēsturē. Tas vulkānu eksplozivitātes indeksā (VEI) ierindojās 6. kategorijā. Taču pat šis postošais izvirdums, kas prasīja vairākus simtus dzīvību un piespieda evakuēt 75 tūkstošus cilvēku, nestāv ne tuvu supervulkāna izvirdumam pirms 630 tūkstošiem gadu vietā, kur šobrīd ir skaistais Jeloustounas nacionālais parks. Ik pa laikam medijos izskan ļaunu vēstošas prognozes, ka Jeloustounas supervulkāns kuru katru brīdi atkal var par sevi atgādināt. Cik bažas pamatotas, "Live Science" skaidroja ģeofiziķis Maikls Polands.

Ģeoloģiskā izpēte liecina, ka Jeloustounas parkā pirms 630 tūkstošiem gadu notika VEI 8. kategorijas izvirdums, kas izveidoja milzīgo Jeloustounas kalderu – gāzu eksplozijas rezultātā radušos vulkāna krātera padziļinājumu. 8. kategorijas izvirdums ir tāds, kura rezultātā atmosfērā nonāk vairāk nekā 1000 kubikkilometri materiāla. Pinatubo izvirdumā gaisā nonāca vairāk nekā pieci kubikkilometri izmešu. Pēc tam Jeloustounā sekojusi virkne mazāku izvirdumu, un pēdējais no tiem – pirms 70 tūkstošiem gadu. Tieši šis ilgais laika posms dažus dara bažīgus. Vai tik zem karstajiem avotiem un dusošais magmas milzis negatavo kādu pārsteigumu?

Nav labāka eksperta par šī dabas parka vulkāniem par Polandu – viņš ir Jeloustounas Vulkānu observatorijas vadošais zinātnieks. Vai šīs raizes ir pamatotas? Īsā atbilde ir – vulkāni "nestrādā" pēc regulāra grafika, kā dažs labs iedomājas.

"Tas, iespējams, ir visizplatītākais maldīgais uzskats par Jeloustounu, un vispār par vulkāniem kopumā. Vulkāniem nav izvirdumu grafika. Izvirdumi notiek tad, kad zem virsmas ir pietiekami daudz magmas un pietiekami liels spiediens, lai šo magmu celtu uz augšu un izspiestu virszemē," bilst Polands. Šobrīd Jeloustounā nav neviena no šiem faktoriem. Nesen gan tika modelēts, ka Jeloustounas vulkānā varētu būt daudz vairāk šķidras magmas nekā iepriekš lēsts, taču nekādi trauksmes zvani par to nav jāskandina.

"Daži vulkāni tiešām sagādā regulārus izvirdumus, taču tur arī ir relatīvi konstants magmas pieplūdums – piemēram, Stromboli Itālijā un Kilauea Havaju Salās," portālam "Live Science" komentē eksperts.

Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc daži cenšas vulkānu izvirdumu biežumu sistematizēt gluži kā sabiedriskā transporta kustības sarakstu. Polandam ir aizdomas, ka šī ideja par drīzumā gaidāmu izvirdumu tikai tāpēc, ka "sen nav bijis", saistāma ar zemestrīcēm. Tās notiek, kad pēkšņi atbrīvojas spriegums Zemes garozā. Šis spriegums uzkrājas laika gaitā un vietām tiešām notiek ar zināmu regularitāti, piemēram, tektonisko plātņu kustības dēļ. "Šajos gadījumos var sagaidīt, ka zemestrīces notiks ar samērā regulāriem intervāliem. Protams, ir daudz mainīgo un šis ir vienkāršots skaidrojums," bilst Polands, bet papildina – prognozēt zemestrīces tāpēc, ka šajā vietā tās sen nav bijušas, varētu būt precīzāk nekā šo pieeju attiecināt uz vulkāniem.

Par vulkāna izvirdumu var brīdināt dažādi faktori, tostarp daudzas mazas zemestrīces vulkāna apkaimē. Runa ir par simtiem vai pat tūkstošiem sīku pazemes grūdienu, kas liecina – vulkāns "mostas". Tas bija viens no faktoriem, kas ļāva pērn rudenī pētniekiem visai precīzi prognozēt pasaulē lielākā aktīvā vulkāna Maunaloa izvirdumu. Dažas nedēļas pēc brīdinājumiem tas tiešām sāka "spļaut" lavu.

Jeloustounas kaldera tiek ļoti labi pieskatīta, un šobrīd nekādas neparastas seismiskas aktivitātes tur nav. Taču, ja kādreiz Jeloustounas supervulkāns atkal "nolems", ka ir laiks izvirdumam, nav arī gluži tā, ka cilvēki tur varēs ko iesākt. Atliks vienīgi evakuēties, un arī ar to visas problēmas nebūs galā. Īpaši spēcīgu izvirdumu rezultātā atmosfērā nonākušais materiāls var ietekmēt pat globālo klimatu, kā tas noticis gan senākā, gan nesenā vēsturē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!