Foto: Reuters/Scanpix/LETA

1. septembrī gan ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), gan arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprināja lietošanai vakcīnas, kas specifiski pielāgotas diviem jaunā koronavīrusa omikrona varianta paveidiem – BA.4 un BA.5. ASV šis lēmums nāca vien dažas dienas pēc tam, kad Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) šīm vakcīnām izdeva ārkārtas lietošanas atļauju. Nu CDC un EZA lēmums ļauj uzsākt jau plaša mēroga imunizāciju ar pielāgotajām vakcīnām.

Jaunās balstvakcīnas – viena "Moderna", otra "Pfizer-BioNTech" ražotā – lietošanā apstiprinātas laikā, kad ASV ik dienu aizvien no Covid-19 mirst vairāk nekā 450 cilvēku. Latvijā pēdējo 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 586 inficēto. Mirstība pēdējo divu nedēļu laikā ir robežās no viena līdz sešiem cilvēkiem dienā.

Prakašs Nagarkati un Mitzi Nagarkati ir imunologi, kas pēta infekciju slimības un to, kā vakcīnas stimulē dažādus imūnsistēmas mehānismus, lai cīnītos pret infekciju. Abi eksperti atbild uz pieciem jautājumiem par to, kā pielāgotās vakcīnas trenēs imūnsistēmu un cik efektīvas tās būs pret Covid-19.

1. Ar ko pielāgotās balstvakcīnas atšķiras?

Nupat apstiprinātās vakcīnas ir pirmais būtiskais atjauninājums oriģinālajām Covid-19 vakcīnām, kas lietošanā parādījās 2020. gada nogalē. Pielāgotās vakcīnas izmanto to pašu mRNS tehnoloģiju ko oriģinālās. Būtiskākā atšķirība starp oriģinālajām vakcīnām un jaunajām bivalentajām versijām ir tāda, ka jaunā vakcīna satur tādu mRNS maisījumu, kas kodē gan oriģinālā SARS-CoV-2 vīrusa pīķa proteīnus, gan omikrona paveidu BA.4 un BA.5 pīķa proteīnus.

Augusta beigās, kad tapa šis raksts, BA.4 un BA.5 ir pasaulē dominējošie vīrusa paveidi. ASV apmēram 89% saslimšanas gadījumu šobrīd izraisa BA.5 paveids, bet 11% – BA.4 paveids. Oriģinālās vakcīnas nespēja pasargāt no atkārtotas inficēšanās ar jaunajiem variantiem un tādējādi nespēja nodrošināt ilgtermiņa aizsardzību arī pamudināja izstrādāt pielāgotās vakcīnas.

2. Kā bivalenta vakcīna veicina imūnatbildi?

Reālas Covid-19 infekcijas gadījumā SARS-CoV-2 vīruss ar savu pīķa proteīnu palīdzību piesaistās cilvēka šūnām un tajās iekļūst. Tas izraisa imūnatbildi – organisms izstrādā neitralizējošās antivielas, kas piesaistās pīķa proteīnam un novērš citu šūnu inficēšanu.

Taču tad, kad vīruss mutējas, un mēs zinām, ka tā notiek, tad iepriekš saražotās antivielas vairs efektīvi nevar piesaistīties vīrusa jaunā paveida pīķa proteīniem. Šajā ziņā SARS-CoV-2 ir gluži kā hameleons – maskēšanās meistars –, kas pielāgojas, lai imūnsistēma to vairs nevarētu atpazīt. Nemitīgās mutācijas ir iemesls, kāpēc antivielas, kuru izstrādāšanos veicināja oriģinālā vakcīna, laika gaitā kļuvušas mazāk efektīvas, kad runa ir par jaunu vīrusa paveidu atvairīšanu.

Bivalento vakcīnu pamatideja – aizsargāt pret diviem atsevišķiem vīrusa variantiem – nav nekas jauns. Piemēram, "Cervarix" ir FDA lietošanā apstiprināta vakcīna, kas pasargā pret diviem dažādiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem; abi no tiem var izraisīt vēzi.

3. Cik spējīgas būs jaunās vakcīnas?

Pagaidām vēl nav plašu datu par to, cik efektīvi jaunā, bivalentā vakcīna spēj novērst atkārtotas infekcijas un cik labu ilgtermiņa aizsardzību tā nodrošina.

Taču laboratoriskie pētījumi un klīniskie pētījumi liecina, ka gan "Pfizer-BioNTech", gan "Moderna" ražotās bivalentās vakcīnas, kas bija paredzētas aizsardzībai pret oriģinālo SARS-CoV-2 un omikrona varianta paveidu BA.1, izraisīja spēcīgu imūnatbildi un ilgāku aizsardzību pret abiem variantiem. Turklāt vakcīnu izstrādātāji arī informēja, ka šī agrīnā bivalentā vakcīna veicināja arī labu antivielu atbildi pret jaunajiem omikrona paveidiem BA.4 un BA.5, kaut tā bija vājāka nekā pret BA.1 paveidu.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vadoties pēc šiem rezultātiem, 2022. gada pavasarī FDA noraidīja BA.1 pielāgoto bivalento balstvakcīnu, jo uzskatīja, ka tā nenodrošinās pietiekamu aizsardzību pret jaunajiem paveidiem BA.4 un BA.5, kas jau tad strauji izplatījās gan ASV, gan citviet pasaulē. Tāpēc FDA mudināja "Pfizer-BioNTech" un "Moderna" izstrādāt specifiski šiem paveidiem pielāgotu bivalento vakcīnu.

Tā kā klīniskie pētījumi prasa ļoti daudz laika, FDA bija gatava šoreiz iztikt ar pētījumiem dzīvnieku modeļos un citiem laboratoriskiem pētījumiem, lai izlemtu, vai atļaut pielāgoto balstvakcīnu lietošanu. Šis lēmums izsauca karstas diskusijas, vai ir pieļaujams autorizēt šādu balstvakcīnu bez klīnisko pētījumu datiem. Taču FDA norādīja, ka miljoniem cilvēku bez sarežģījumiem ir saņēmuši mRNS vakcīnas, kuras tika izmēģinātas klīniskajos pētījumos, un izmaiņas tieši mRNS sekvencēs neietekmē vakcīnu drošumu. Tādējādi FDA nolēma, ka bivalentās vakcīnas ir lietošanai drošas, un nav jāgaida uz klīnisko pētījumu rezultātiem.

Balstoties uz iepriekš pieejamajiem datiem, mēs uzskatām, ka jaunās balstvakcīnas spēs nodrošināt spēcīgu aizsardzību pret smagu slimības gaitu, hospitalizāciju un nāvi. Vai tās palīdzēs pasargāt no atkārtotas inficēšanās – to zināsim vēlāk.

4. Vai tās var lietot tikai kā balstvakcīnu?

Bivalentās vakcīnas var lietot tikai kā balstvakcīnu ne ātrāk kā divus mēnešus pēc primārā vakcinācijas kursa pabeigšanas vai divus mēnešus pēc pēdējās balstvakcīnas saņemšanas. "Moderna" bivalento vakcīnu var dot tikai pilngadību sasniegušiem cilvēkiem, bet "Pfizer" bivalento vakcīnu atļauts lietot arī vecuma grupā no 12 gadiem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tā kā šīs bivalentās vakcīnas kā balstvakcīnas ir daudz pārākas par oriģinālajām monovalentajām vakcīnām, FDA arī atsauca atļauju lietot oriģinālās vakcīnas kā balstvakcīnas. Jaunās bivalentās vakcīnas satur mazāku mRNS devu, tāpēc arī paredzētas tikai balstvakcinācijai, nevis primārajam vakcinācijas kursam cilvēkiem, kas nav saņēmuši nekādu vakcīnu pret Covid-19.

5. Vai jaunā balstvakcīna pasargās pret jauniem Covid-19 paveidiem?

Cik spējīgas būs šīs bivalentās vakcīnas, ja populācijā sāks izplatīties jauni Covid-19 izraisošā vīrusa paveidi – tas būs atkarīgs no mutācijām pīķa proteīnā.

Ja tā ir neliela mutācija vai mutāciju kopums un pīķa proteīna atšķirības salīdzinājumā ar oriģinālo vīrusa celmu vai omikrona varianta BA.4 un BA.5 paveidiem nebūs lielas, tad šīs vakcīnas nodrošinās labu aizsardzību. Ja vīrusa jaunā varianta pīķa proteīnā būs nozīmīgas un unikālas mutācijas, visticamāk, vīruss atkal spēs apiet imūnsistēmu.

No otras puses – pielāgoto bivalento vakcīnu sekmīgā izstrāde apliecina, ka mRNS tehnoloģija gana elastīga un inovatīva, lai dažu mēnešu laikā pēc jauna varianta parādīšanās varētu laist apgrozībā specifiski pielāgotas vakcīnas.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autori ir Dienvidkarolīnas Universitātes (University of South Carolina) patoloģijas, mikrobioloģijas un imunoloģijas profesori Prakašs Nagarkati (Prakash Nagarkatti) un Mitzi Nagarkati (Mitzi Nagarkatti).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!