Vai speciāla laka aizstās piena zobu labošanu?
Foto: Shutterstock

Vai speciāli uzklāta laka varēs aizstāt piena zobu labošanu un plombēšanu? Tieši šo jautājumu pēta Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes pētniece, RSU Stomatoloģijas institūta zobārste Ilze Maldupa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izaicinājumi tradicionālajai ārstēšanai

Zobārstniecība ir viena no dinamiskākajām medicīnas jomām. Teju vai katru mēnesi tajā ienāk jaunas tehnoloģijas vai ārstniecības metodes. Bērnu zobārstniecība nav izņēmums. "Lielbritānijā nesen veiktā pētījumā secināts, ka bērniem tradicionālā pieeja zobu ārstēšanā īsti nedarbojas. Ja maziem bērniem plombē zobus, vidēji trešdaļa no plombētajiem zobiem vēlāk sāk sāpēt vai veidojas kāds iekaisums, un rezultātā zobs jārauj laukā," stāsta zobārste Ilze Maldupa, kuras profesionālo un zinātnisko interešu lokā ir bērnu zobu ārstēšana.

Kad uzzinājusi šos rezultātus, bijusi ļoti pārsteigta, jo pētījuma grupā, kur vienīgā veiktā ārstēšana bija rekomendācija mājās tīrīt zobus ar fluorīdus saturošu zobu pastu, arī trešdaļa zobu tika zaudēti sāpju vai iekaisuma dēļ.

"Tātad, veicot sarežģītas manipulācijas zobārstniecības krēslā, kas no bērna prasa sadarbību ārstēšanas laikā, vai arī izmantojot vispārējo narkozi, netiek panākts labāks rezultāts kā tad, ja mēs tikai pateiksim vecākiem: "Turpiniet tīrīt zobus divas reizes dienā"," pētījuma rezultātus skaidro Maldupa. Zobu ārstēšana vispārējā narkozē patlaban ir kļuvusi ļoti populāra, tomēr tai būtu jābūt izņēmuma stratēģijai. Līdzšinējo pētījumu rezultāti arī signalizē, ka jāpāriet uz mazāk invazīvām metodēm.

Vai brīnumlīdzeklis – laka ar sudraba diamīna fluorīdu?

"Pirmo reizi par sudraba diamīna fluorīdu dzirdēju 2008. gadā kādā starptautiskā kongresā. Kad par to stāstīju kolēģiem, RSU profesore Anda Brinkmane minēja, ka jau pagājušā gadsimta 70. gados tas ticis pētīts, un bijis mēģinājums ieviest arī Latvijā. Taču, pārklājot zobus ar sudraba diamīna fluorīda laku, zobi paliek tumši un melni. Mums ir augsti estētiskie standarti, tāpēc bija šaubas, vai šī metode atnāks arī līdz Latvijai," jaunā līdzekļa iepazīšanu skaidro Maldupa.

"Toreiz arī mēs studentiem mācījām, ka visi bojātie zobi noteikti ir jāsalabo, līdz ar to šāda pieeja likās neiespējama. Bija priekšstats, ka fluorīdu lakas labi darbojas lielās valstīs, piemēram, ASV un Ķīnā, kur zobārstu pieejamība nav tik labā līmenī kā mazajā Latvijā – pie bērniem var aizbraukt medmāsa un nosmērēt zobus, tādējādi apturot tālāku bojāšanos. Tāds bija mūsu sākotnējais skatījums uz šo metodi. Taču, jo vairāk strādā, jo vairāk redzi bērnu ciešanas bojāto zobu dēļ, jo vairāk saproti, ka tradicionālo metožu vietā jāmeklē citas."

Viena metode bija sudraba diamīna fluorīda izmantošana, par kuru Latvijas zobārsti jau zināja, ka tā strādā. Bet ir arī citi produkti, piemēram, preparāts, kurā sudraba vietā ir vara joni, kā arī fluorīdi tādā pašā koncentrācijā. Tas ir ļoti līdzīgs sudraba diamīna fluorīdam un tam vajadzētu nodrošināt to pašu spēju apturēt bojājumus, bet bez negatīvā blakusefekta – melnās pigmentācijas. Ārste atzīst: "Ļoti gribējām zināt, vai tā ir taisnība."

Jaunās metodes izpēte

"Mēs sazinājāmies ar šo līdzekļu ražotājiem, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju. Runāju arī ar ekspertiem pasaulē, kuri 2020. gadā publicēja vadlīnijas par bērnu zobu ārstēšanu. Arī viņu uzskats ir tāds, ka šobrīd varam paļauties tikai uz sudraba diamīna fluorīdu tāpēc, ka otrai lakai nav klīnisko pētījumu," skaidro Maldupa.

Praktiski tas nozīmē, ka bērnam, kuram ir zobu bojājumi, tos apsmērē ar speciālu, caurspīdīgu laku. Tā gan nav kā nagu laka, kas pārklāj zobu, bet viela, kas iesūcas zobā, kādu laiku tur paliek un darbojas, stiprinot zoba ārējo daļu. Šī metode panāk līdzīgu efektu kā zobu tīrīšana, kurai ir divi galvenie mērķi – mehāniski notīrīt zobu aplikumu un piegādāt zobam fluorīdu.

Sudraba diamīna fluorīda (SDF) darbības shēma (reaģējot ar kalcija hidroksilapatīta kristāliem zoba bojājuma virsmā, veidojas sudraba fosfāta kristāli, kuri paliek bojājuma ārējā slānī un kavē mikroorganismu piesaisti bojājumam (mazina aplikuma veidošanos); kalcija fluorīds nodrošina fluorīda rezerves vairākus mēnešus un amonija hidroksīds veicina sārmainu vidi bojājumā (arī kavē mikroorganismu augšanu, tātad, aplikuma veidošanos). Papildus vēl tiek stiprināta dentīna (zoba dziļākā slāņa) olbaltumvielu matrice un apstādināta zoba demineralizācija, veidojot fluorhidroksilapatītu.

Soli pa solim…

Lai pētījumu organizētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, tajā iesaistījās arī Ilzes Maldupas kolēģi no Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes un RSU Stomatoloģijas institūta. "Pirmais, ko visi kolēģi vēlējās noskaidrot, vai tiešām šī metode sniedz labumu zobu ārstēšanā un vai šī otra laka ir tik pat efektīva kā pirmā, kas satur sudrabu. Tā bija gandrīz visu mūsu Bērnu nodaļas speciālistu ideja, un savstarpēji arī vienojāmies, ka iesniegšu šo tēmu pēcdoktorantūras pētniecības projektam. Tagad pētījumā iesaistīti ir vēl septiņi kolēģi," klāsta Maldupa.

Klīniskajā pētījumā jāsavāc 420 pacientu liela grupa, jo ir sešas dažādas ārstniecības metožu grupas. Tiek pārbaudīti arī divi šo metožu pielietošanas veidi (aplikācijas protokoli), no kuriem viens ir klasiskais, kas līdz šim uzrādījis labākus rezultātus – laku uzklāšanu veic ar sešu mēnešu intervālu. Otrs ir Latvijas pētnieku izdomāts, balstīts uz zināšanām par fluorīda spēju remineralizēt dentīnu (spēja atjaunot un bagātināt zoba virsmas slāni – dentīnu, kas atrodas zem zoba emaljas). Šā protokola ietvaros aplikācijas ar visām lakām veic četras reizes ar nedēļas intervālu.

Pacients, 2 gadi. Bojājumi emaljas līmenī un sekli dentīna bojājumi.

"Pētījuma gala rezultāti sagaidāmi pēc diviem gadiem. Tad zināsim, kura laka kurās situācijās strādā labāk un pie kāda protokola," saka Maldupa, norādot, ka "rezultātā tuvāko gadu laikā mums būs jāmaina pieeja, kā ārstējam piena zobus. Jāmaina arī zobārstu un bērnu vecāku priekšstats, ka ne jau vienmēr zoba plombēšana ir vienīgais risinājums. Zobu var salabot, bet, ja nemainās zobu kopšanas un ēšanas paradumi, tad risinājums būs īslaicīgs – kariess turpināsies plombētajā zobā un arī citos. Nav viegli mainīt ierastos priekšstatus, šā gada septembrī Latvijas Bērnu zobārstniecības sēdē par savu pētījumu informēju arī citus zobārstus, bet informatīvais un izglītojošais darbs ir jāturpina."

Objektivitāte un izglītošana


Zobārste un pētniece Ilze Maldupa vēlreiz atgādina, ka savā pētījumā pieturās pie stingras objektivitātes, norobežojoties no minēto līdzekļu ražotāju ietekmes. "Mums ir svarīga datu pareizība. Paralēli mēs veicam arī divas aptaujas. Viena ir zobārstu vidū, jautājot, kā viņi pieņemtu šādas jaunas ārstēšanas metodes. Otra aptauja ir bērnu vecākiem, lai saprastu, cik viņi ir gatavi pieņemt jauno metodi. Pirmie rezultāti rāda, ka puse no bērnu vecākiem labprāt izvēlētos ārstēšanu ar laku, pat ja būtu šāda melna zobu pārkrāsošanās, turklāt pat priekšzobos. Aptauja gan vēl turpinās, bet tā jau tagad apliecina, ka zobārstiem daudz drošāk un aktīvāk jāpiedāvā šī metode.

Pēc apmēram 6 mēnešiem, bojājumi progresējuši, kaut arī higiēna ir uzlabojusies (nav redzama aplikuma, zobi spīdīgi).


Uz bojājumiem aplicē SDF laku. Bojājumi iekrāsojas melnā krāsā, bet to progress apstājas.


Pacientiem ir tiesības izvēlēties pielietot bioloģiskāku pieeju, kad mēs īpaši neiejaucamies un cenšamies panākt, lai caurumi zobos nepaliek lielāki un bērnam zobi nesāktu sāpēt. Piedāvājam arī tradicionālāku pieeju, kura neizslēdz komplikāciju iespējamību. Protams, arī pirmajā gadījumā var būt komplikācijas: ja vecāki nerūpējas par bērnu zobu higiēnu, tad zobu saslimšana var progresēt. Jāņem gan vērā arī tas, ka mūsdienās zobu plombas un zobu labošana tehnoloģiski ļoti attīstās. Trešā pieeja ir ātra un invazīva, kad bērnam vispārējā narkozē salabo bojātos zobus un izņem visus, kuriem ir infekcijas risks. Katram pacientam būs savs labākais risinājums, bet svarīga ir izvēles iespēja."

Noslēgumā Ilze Maldupa piebilst, ka lakas var izmantot arī gados veciem pacientiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, arī veseliem pieaugušajiem specifisku zobu bojājumu veidu gadījumos.
Minēto pētījumu Rīgas Stradiņa universitāte pētniece, zobārste Ilze Maldupa veic pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projektā "Jaunas neinvazīvas agrīna bērnu zobu kariesa ārstēšanas metodes".

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form