Vai tiešām vīna dzeršana palīdz dzīvot ilgāk? Pierādījumi ir visai 'šķidri'
Foto: Kesley Knight / cc

Dzīvesstila medijos bieži redzami raksti par to, ka glāze vīna dienā palīdz mazināt dažādu veselības likstu risku. Daudzos gadījumos šiem apgalvojumiem saknes meklējamas 1992. gadā publicētajā pētījumā, kur piesaukts "franču paradokss" un argumentēts, ka cilvēki kultūrās, kur ikdienā tiek vidēji patērēts vairāk vīna nekā citviet pasaulē, dzīvo ilgāk tieši vīna baudīšanas dēļ. Taču – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, ir ļoti liela varbūtība, ka tā nav patiesība. Tā ir arī šajā gadījumā – kaut zināmas sakarības starp vīnā esošajām vielām un samazinātu risku iedzīvoties noteiktās kaitēs var saskatīt, ir virkne atrunu un "āķu".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā raksta "Live Science", mūsdienās izpratne par vīnu un ietekmi uz veselību ir daudz niansētāka nekā pirms 30 gadiem. Turklāt pētījumi, kas saistīti ar cilvēku alkohola patēriņa paradumiem, jau fundamentāli bieži vien nav pārāk uzticami. To sīkāk nesen iztirzāja Dīkina Universitātes asociētais profesors un epidemiologs Hasans Valijs rakstā par to, vai tiešām sarkanvīns varētu palīdzēt pasargāt pret Covid-19.

Cilvēki par saviem paradumiem šādos pētījumos bieži ziņo paši, un neprecīza atskaitīšanās ir liela problēma. Vēl lielāka problēma ir tā, ka neprecizitātes šajos datos ļoti variē no cilvēka uz cilvēku, tādējādi ir ļoti grūti datus normalizēt.

Ir daži pierādījumi, ka vīnā esošās vielas var samazināt risku iedzīvoties dažās sirds un asinsvadu sistēmas kaitēs, taču kopsummā pierādījumu bāze apgalvojumam, ka vīna dzeršana ir cēlonis ilgākam mūžam, ir visnotaļ vāja, "Live Science" skaidro kardiologs Adrians Barančuks. Viņš arī min Valija teikto, ka pētījumi par alkohola patēriņu un tā efektiem jau pēc dizaina bieži ir ar būtiskiem ierobežojumiem.

Šajā gadījumā būtiski, ka pētījumi par vīna it kā pozitīvo efektu uz dzīvildzi bieži koncentrējas nevis uz pašu vīnu kā dzērienu, bet gan tajos atrodamajiem polifenoliem – antioksidantiem, kam ir zināma spēja pasargāt šūnas no brīvo radikāļu izraisītiem bojājumiem. Taču, kad starptautiska pētnieku komanda veica metaanalīzi par 22 pētījumiem, secinājumi nav tik viennozīmīgi.

Noskaidrots, ka cilvēkiem, kas dienā uzņem 800 miligramus flavonoīdu (viens no vīnā atrodamo polifenolu paveidiem), ir par 24% mazāks risks nomirt pētījumos ietvertajā laika periodā nekā tiem, kas flavonoīdus ar vīnu vai pārtiku neuzņem. Parasti šādi pētījumi aptver vairāku gadu ilgu posmu.

Tomēr te ir āķis – 800 miligrami flavonoīdu ir ļoti daudz. Vidēji 750 mililitru pudelē vīna (apmēram četras glāzes) ir tikai 24 miligrami flavonoīdu.

Tādējādi, lai ar vīnu vien uzņemtu 800 miligramus, dienā būtu jāizdzer 133 glāzes vīna.

Turklāt, uz katru samazinājumu par 100 miligramiem, ieguvumi visai strauji mazinās. Proti, ja cilvēks uzņem nevis 800, bet 700 miligramus flavonoīdu dienā, pozitīvais efekts sarūk par sešiem procentpunktiem. Proti, nu jau tas ir tikai par 18% mazāks risks nomirt nekā tiem, kas flavonoīdus neuzņem noteiktajā daudzumā. Un vīns nav vienīgais veids, kā šīs vielas uzņemt – lielākā daļa tās uzņem, piemēram, ēdot sīpolus, secināts "The Journal of Nutrition" publicētā pētījumā.

Un "zilonis istabā" ir arī tas, ka sirds un asinsvadu slimības, uz kurām pārsvarā centrēti pētījumi par vīna ietekmi uz dzīvildzi, nebūt nav vienīgais faktors, kas to nosaka. Pārmērīga alkohola lietošana var nonullēt jebkādu ieguvumu no polifenolu uzņemšanas. "Diemžēl nav daudz pierādījumu par to, ka alkohols pasargā no veselības likstām. Ir daudz vairāk pierādījumu, ka tas tomēr ir riska faktors," spriež ASV Nacionālā vēža institūta pārstāvis Bils Kleins. Visai vājos pierādījumus par to, ka tieši vīns palīdz samazināt mirstību konkrētā laika periodā, pārmāc pierādījumi par alkohola patēriņa korelāciju ar cirozes un dažādu onkoloģisku saslimšanu risku.

Nupat arī publicēts vērienīgs pētījums, kurā secināts – pārmērīga alkohola lietošana veicina straujāku organisma novecošanos. "Tātad, rezumējot, ja jūs šobrīd nemēdzat dienā izdzert glāzi vīna (vai arī dodat priekšroku alum), veselības uzlabošanas vārdā īsti nav pamatojuma to sākt darīt," secina Barančuks.

Tags

Sirds un asinsvadu slimības Alkoholisms Alkohols
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form