Vairāk nekā 350 zinātnieki un dabas aizsardzības aktīvisti no 40 pasaules valstīm parakstījuši atklātu vēstuli, kurā aicina pievērst pastiprinātu uzmanību okeānu zīdītāju – vaļu un delfīnu – aizsardzībai. Pētnieki uzskata, ka vairāk nekā puse no šo dzīvnieku sugām ir apdraudētas, bet divas ir faktiski uz izmiršanas sliekšņa, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Ja pagājušā gadsimta 70. un 80. gados lielākie centieni tika vērsti uz vaļu medību ierobežošanu, kas 1986. gadā arī vainagojās panākumiem, nosakot starptautisku aizliegumu komerciālajām vaļu medībām. Tiesa, Japāna nu nolēmusi šo aizliegumu ignorēt.
Ja pirms 30 gadiem vaļu mednieku apdraudētās populācijas aizlieguma laikā varēja daļēji atkopties, tad šobrīd eksistējošie draudi ir tādi, kurus nevar tik viegli likvidēt. Nu lielākā daļa vaļu un delfīnu iet bojā dažādu citu cilvēka saimniecisko darbību seku rezultātā, tostarp piesārņojuma un pārlieku lielās nozvejas dēļ, tādējādi pamatīgi samazinot vaļiem un delfīniem pieejamos pārtikas krājumus.
Tāpat visnotaļ liels skaits šo dzīvnieku iet bojā arī pēc nokļūšanas zvejnieku tīklos vai sadursmēm ar kuģiem. Pētnieki lēš, ka ik gadu zvejnieku tīklos sapinas un iet bojā ap 300 tūkstoši vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu.
Simtiem zinātnieku vēstulē, ko koordinējis Bristoles Universitātes lektors un jūras zīdītāju pētnieks Marks Simondss, pauduši bažas, ka bezdarbības gadījumā daudzas sugas jau mūsu dzīves laikā tiks pasludinātas par izmirušām.
Tās divas sugas, par kurām šobrīd ir vislielākās bažas, ir Ziemeļatlantijas pundurvaļi (titulbildē) un Kalifornijas cūkdelfīni jeb vakitas. Pirmo gadījumā tiek lēsts, ka dzīvi ir vēl vairāki simti indivīdu, bet vakitu gadījumā runa ir vien par vairākiem desmitiem. Savukārt par aizsargājamām šobrīd var uzskatīt vairāk nekā pusi no mums zināmajām 90 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu sugām. Pētnieki norāda, ka ir pienācis laiks pielikt punktu netikumam rīkoties tad, kad jau ir nedaudz par vēlu.
Ar vienu līgumu un aizliegumu, kā tas bija 1986. gadā, aizliedzot komerciālas vaļu medības, šo komplekso situāciju neatrisināt. "Ir kritiski svarīgi, lai valdības attīsta, finansē un ievieš nepieciešamās programmas, lai aizsargātu šīs ikoniskās sugas – lai tās neaiziet to ceļu, ko aizgāja Ķīnas upesdelfīni (par izmirušu uzskatīta suga)," BBC citē Ņujorkā bāzētās nevalstiskās organizācijas "Dabas aizsardzības biedrība" pārstāvi doktori Sūzanu Lībermanu, kura ir viena no vairākiem simtiem vēstuli parakstījušo zinātnieku. Vēstulē minēts, ka liela daļa sugu var tikt glābtas, bet pietrūkst politiskās gribas.
Līdzīgi saimnieciskā darbība ietekmē arī dzīvniekus virs jūras līmeņa. Tā, piemēram, klimata pārmaiņām turpinoties līdzšinējā tempā, Ziemeļpola barības ķēdes paša augšgala dzīvnieki – polārlāči – var aiziet bojā jau tuvākajā simtgadē, burtiski nomirstot badā, brīdināts šovasar publiskotā pētījumā.
