Vakcīnas pārvadāja bērnu organismos. Kā spāņi pirms 200 gadiem devās potēt Jauno pasauli

Ir tikai viena cilvēkiem bīstama infekcijas slimība, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinājusi par pilnībā izskaustu. Tā ir arī slimība, pret kuru tapa pirmā vakcīna pasaulē, – melnās bakas. Tobrīd vēl neviens nezināja, kas ir šīs nāvējošās infekcijas izraisītājs, taču novērojumu rezultātā tapusī imunizācijas metode strauji izplatījās visā Eiropā. Arī Rīgā pirmie pacienti vakcīnu saņēma vien dažus gadus pēc tās atklāšanas. Taču viens armijas ārsts un 22 bāreņi bija tie, kas bezprecedenta ekspedīcijā devās pāri okeānam ar mērķi imunizēt Jauno pasauli. To bieži uzskata par pirmo globāla mēroga vakcinācijas kampaņu.

Vērība, kas glāba miljonus

18. gadsimtā cilvēkiem nebija ne jausmas, kas izraisa bakas. Līdz izpratnei par baktēriju un vīrusu lomu tobrīd bija jāgaida vēl daudzi gadu desmiti. Taču jau senatnē bija novērots, ka vienreiz ar konkrētu kaiti saslimuši un izdzīvojuši cilvēki parasti otrreiz to "nesaķer".

To zināja arī par bakām, tāpēc bieži vien slimo aprūpē norīkoja cilvēkus, kas bakas pārcietuši. Protams, nevienam nebija zināms, kāpēc tā un kā īsti infekcijas slimību gadījumā darbojas imūnsistēma, bet tas arī nebija būtiski – galvenais, ka darbojās.