Pagaidām gan vēl atklājums ir izklāstīts vien pirmsdrukas resursā un tātad nav neatkarīgi recenzēts un publicēts kādā akadēmiskajā izdevumā. Tomēr astronomu komanda, kas par šo atklājumu paziņojusi, ir diezgan pārliecināta – dati un viņu interpretācija par tiem nemelo.
Iepriekš senākās galaktikas tituls pienācās GN-z11, kas novērota ar Habla kosmisko teleskopu. Gaisma līdz mums no šīs galaktikas nākusi 13,4 miljardus gadu, un Visuma izplešanās rezultātā pati galaktika atrodas jau 32 miljardu gaismas gadu attālumā, liecina astronomu aplēses. Lai nebūtu jālauza galva par to, kā iespējams, ka Visuma vecums ir apmēram 13,8 miljardi gadu, nekas nespēj ceļot ātrāk par gaismu, bet tomēr daudz objektu nu atrodas no mums daudz tālāk par šiem 13,8 miljardiem gaismas gadu, ieteicams izlasīt šo rakstu – "Habla teleskopa kontā grandiozs rekords – tālākā jebkad novērotā zvaigzne".
Taču nu pie jaunā rekorda. Novērotajai galaktikai piešķirts nosaukums GLASS-z13, un gaisma no tās līdz Veba teleskopa spogulim ceļojusi 13,5 miljardus gadu, tātad ir par 100 miljoniem gadu senāka nekā gaisma no GN-z11. Kā arī no tā secināms, ka šī galaktika veidojusies ļoti agrīnā mums zināmā Visuma attīstības posmā – kaut kad pirmajos 300 miljonos gadu pēc Lielā Sprādziena, kā ziņu aģentūrai AFP skaidro Hārvarda Universitātes Astrofizikas centra zinātnieks Roans Naidu, viens no šī atklājuma līdzautoriem. "Mēs potenciāli skatāmies uz senāko jebkad novēroto gaismu," uzsvēra astrofiziķis.
Foto: NASA, ESA, CSA, STScI
GLASS-z13 redzamās gaismas diapazonā, protams, netika novērota. To fiksēja Veba teleskopa tuvā infrasarkanā starojuma instruments NIRCam. Pēc tam infrasarkanā starojuma dati pārnesti uz redzamo gaismu, lai tie būtu vieglāk uztverami mums. Gaisma no visām agrīnā Visuma galaktikām līdz mums nonāk ar spēcīgu nobīdi uz sarkano un infrasarkano elektromagnētiskā starojuma spektra galu. Gaismu burtiski izstiepj Visuma izplešanās (infrasarkanajam starojumam ir lielāks viļņu garums nekā redzamās gaismas starojumam).
Savulaik sarunā ar "Campus" viegli uztveramu analoģiju piedāvāja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills: "Ja mums ir nepiepūsts gumijas balons un uz tā sazīmējam strīpas vai vilnīšus, bet pēc tam balonu piepūšam, tās izplešas un attālums starp strīpām atšķiras. Konceptuāli ne jau pati gaisma mainās, bet telpa izplešas. No brīža, kad vilnis tika izstarots, telpa ir izpletusies, un arī vilnis, ceļojot, līdz ar visu telpu izplešas." Pretējs efekts būtu, ja Visums nevis izplestos, bet sarautos, tad telpas izmaiņas nozīmētu viļņu garuma samazināšanos un attiecīgi nobīdi uz zilās gaismas pusi.
Arī NASA par zinātniskās darbības vadīšanu atbildīgais Tomass Zurbukens par potenciālo atklājumu paudis prieku, vietnē "Twitter" rakstot, ka parasti gan uzgavilē vien tad, kad atklājumu apstiprinājuši neatkarīgi recenzenti, bet šis izskatās ļoti daudzsološi.
Arī Naidu atzīst, ka pierādījumi ir visai pārliecinoši, tomēr vēl darbs jāpadara līdz galam. Viņš ar vēl vairāk nekā 20 astronomu komandu lūgs par Veba teleskopa vadību atbildīgajiem konkrētajam objektam veikt arī spektroskopisko analīzi, kas ļautu arī noteikt galaktikas precīzu attālumu. Gaidīsim apstiprinājumu, vai tiešām GLASS-z13 ir senākā līdz šim novērotā galaktika.
