"Campus" jau iepriekš īsi paskaidroja, kāpēc Veba teleskops bez milzīgā Saules vairoga būtu nekas vairāk kā 10 miljardus dolāru vērts interesanta paskata berilija un metāla gabals kosmosā. Atšķirībā no, piemēram, Habla kosmiskā teleskopa, kas vēro Visumu redzamajā gaismā un nedaudz arī ultravioletajā diapazonā, Veba teleskopa visi sensori uztvers infrasarkano starojumu, proti, siltumstarojumu, tāpēc pašam teleskopam un tā instrumentiem jābūt ārkārtīgi atdzesētiem – krietni zem mīnus 200 grādiem pēc Celsija.
Vebs savā orbītā vienmēr būs pavērsts ar Saules vairogu pret Zemi un Sauli, un bez šī vairoga sekmīgas izvēršanas novērojumi nebūtu iespējami. Saules vairogs, kas ir aptuveni tenisa korta izmērā, sastāv no pieciem ar alumīniju pārklāta kaptona slāņiem.
Iepriekš, protams, vairoga izvēršana tika gadiem ilgi atkal un atkal izmēģināta un noslīpēta laboratorijās uz Zemes – gan ar maza izmēra modeļiem, gan pēc tam ar pilna izmēra vairogu, taču kosmiskajos lidojumos vienmēr ir arī tādi apstākļi, ko simulēt uz Zemes ir neiespējami vai ļoti grūti, piemēram, mikrogravitāciju.
Vairogu nospriegošana sākās pirmdien, 3. janvārī, un patiesībā noritēja pat ātrāk nekā tika plānots. Ja NASA sākumā bija plānojusi dienā nospriegot vienu slāni, tad praksē pirmās dienas beigās jau bija nospriegoti trīs no pieciem, bet atlikušie divi – otrdien, 4. janvārī. Pēc piektā slāņa veiksmīgas nospriegošanas misijas vadības telpā atskanēja aplausi un gaviles.
"Šis patiešām ir liels notikums, vēlos apsveikt visu Veba komandu. Mums aizvien priekšā daudz darba, taču veiksmīga Saules vairoga izvēršana – tas ir liels, liels notikums!" procedūras video tiešraidē izteicās viens no operācijas menedžeriem.
Veba teleskops drīz būs veicis jau 950 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā 65% no ceļa līdz orajam Lagranža punktam. Veba teleskopa progresam līdzi var sekot interaktīvā NASA vietnē, klikšķinot šeit.
Šobrīd nākamais solis ir sekundārā spoguļa izvēršana, kam sekos instrumentu aktīvās dzesēšanas sistēmas izvēršana. Pēc tam viens pēc otra vietā tiks novietoti galvenā spoguļa "spārni", un teleskops beidzot būs savā darba konfigurācijā. Līdz pirmajiem datiem gan būs jāuzgaida vēl vairāki mēneši – pirms novērojumu uzsākšanas jāveic ne tikai virkne testu, bet teleskopam kontrolēti un pakāpeniski jāatdziest līdz darba temperatūrai. Taču jau vasarā, visticamāk, pirmo reizi ieraudzīsim, kā kosmoss izskatās ar Džeimsa Veba teleskopa "acīm"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
