'Vectētiņš' Habls vēl spēj iepriecināt – publicēts iespaidīgs attēls ar Saturnu
Foto: NASA

Habla kosmiskais teleskops, kurš astronomiem ļauj ielūkoties Visuma dzīlēs nu jau 30 gadu, aizvien spēj pārsteigt ar skaistiem attēliem. Nākamgad plānots ilgi gaidītais Habla kosmiskā teleskopa nosacītā pēcteča – Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa – starts, taču tikmēr varam baudīt Habla darba augļus. Reizi pa reizei Habla teleskopa "acs" tiek pavērsta pret kādu no mūsu pašu Saules sistēmas planētām. Nupat NASA publicējusi kvalitatīvu, asu fotouzņēmumu ar Saturnu, kas ne vien ir vizuāli baudāms, bet ļāvis zinātniekiem uzzināt arī šo to jaunu, vēsta NASA.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

4. jūlijā, kad tika uzņemts šis attēls, Saturns no Zemes bija vairāk nekā 1,35 miljardu kilometru attālumā. Attēlā redzami arī divi Saturna mākslīgie pavadoņi – mazais punktiņš pa labi ir Mimass, bet apakšā redzamais ir Encelads.

Attēls ar Saturnu uzņemts projektā OPAL (Outer Planets Atmospheres Legacy), kura mērķis ir labāk izzināt atmosfēru evolūciju un dinamiku mūsu Saules sistēmas gāzu milžiem. Habla "acs" pret Saturnu tiek pavērsta ik gadu.

Šobrīd Saturna ziemeļu puslodē ir vasara, taču ne tāda, kādu mēs šeit, uz Zemes, to varētu iedomāties. Vidējā temperatūra aizvien ir ap -178 grādiem pēc Celsija, un lielākā daļa siltuma Saturna gadījumā nāk no pašas planētas iekšienes, ne no Saules.

Kā jau minēts, šis attēls ir ne tikai vizuāli skaists, bet arī labs materiāls planētu pētniekiem. Piemēram, astronomi pievērsuši uzmanību tam, ka ziemeļu puslodē novērojama neliela, sārta nokrāsa, kurpretī dienvidu puslodē tonis ir vairāk zilgans.

Kā vienu no versijām NASA pieļauj, ka krāsu atšķirības varētu būt Saules ietekmes rezultāts – tas salīdzinoši nelielais apjoms Saules gaismas, ko Saturns saņem, ir pietiekams, lai ietekmētu ķīmiskos procesus atmosfērā, piemēram, Saules gaismas ietekmē ziemeļu puslodē atmosfērā aerosolos ir mazāks ledus daudzums nekā atmosfērā dienvidu puslodē.

"Tas ir apbrīnojami, ka pat dažu gadu periodā varam novērot gadalaiku maiņu uz Saturna," NASA citē Godāra Kosmisko lidojumu centra vadošo pētnieci Eimiju Simonu. Jāatgādina, ka Saturna gads ilgst aptuveni 29,5 Zemes gadus – tas ir laiks, kurā sestā planēta no Saules apriņķo mūsu zvaigzni.

Habla asais fotouzņēmums ļaus astronomiem arī detalizētāk papētīt Saturna majestātisko gredzenu struktūru. Tie lielākoties sastāv no ledus daļiņām un gabaliem, bet aizvien nav īsti skaidrs, kā Saturna gredzenu sistēma veidojusies. Tāpat nav vienprātības par gredzenu vecumu – viena versija ir, ka tie ir tikpat veci, cik pati planēta, proti, vairāk nekā četrus miljardus gadu. Taču daļa astronomu šim viedoklim oponē un uzskata, ka Saturna gredzeni ir daudz jaunāki par pašu planētu un veidojušies laikā, kad uz Zemes valdīja dinozauri, proti, laika posmā pirms apmēram 66–250 miljoniem gadu. Šis aizvien paliek atvērts jautājums. Tikmēr varam vien priecāties par skaistajiem attēliem, kurus nodrošina Habla teleskops, un jau gatavoties tam, ko iespēs daudz jaudīgākais Džeimsa Veba teleskops (attēlā apakšā).

Tags

Kosmoss Saturns Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form