Veiksmīga jaunuzņēmuma dibinātājs: Bez STEM biznesam ir ļoti grūti virzīties uz priekšu
Foto: Publicitātes foto

Pāvels Kovaļevičs ir Transporta un sakaru institūta (TSI) absolvents, līdzdibinātājs Latvijas un Lielbritānijas jaunuzņēmumā "Juro", kas 2022. gada sākumā kārtējā investīciju meklēšanas raundā piesaistīja 23 miljonus dolāru. Kā izdevies sasniegt šādus panākumus, kāda izglītība palīdzējusi un ko Pāvels ieteiktu jauniešiem, kuri studē STEM jomā un vēlas īstenot savus sapņus?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pāvel, "Juro" nav pirmais uzņēmums, kuru esi dibinājis. Pastāsti, kāda veida bizness tev bija iepriekš?

2007. gadā kopā ar vēl četriem partneriem Latvijā nodibinājām IT uzņēmumu "Idea Port Riga". Mums klājās labi. Var teikt, ka uzņēmums bija starptautisks, ar klientiem no visas pasaules, sākot no Dienvidkorejas līdz pat Dienvidamerikai un Ziemeļamerikai. 2014. gadā es pārdevu savas daļas partneriem un aizgāju no šī biznesa. Pats uzņēmums, cik man zināms, joprojām veiksmīgi darbojas.

Gadu pirms "Idea Port Riga" dibināšanas saņēmi bakalaura grādu datorzinātnēs TSI. Vai tev bija pietiekama zināšanu bāze IT jomā, lai izveidotu divus biznesus tehnoloģiju jomā?

Es domāju, ka jā. Atceros, mums bija vairāki lieliski, jauni pasniedzēji, kuri man ļoti daudz deva saistībā ar pieeju IT nozarei, problēmām un uzdevumiem. Man spilgtākie bija pirmie divi kursi, patika studēt fundamentālas lietas, piemēram, tīklu tehnoloģijas un datu bāzes. Ir skaidrs, ka "jaunās tehnoloģijas", ar kurām bijām iepazīstināti 2000. gadu sākumā, vairs nav nekas jauns. Bet pasniedzēji mums deva daudz. Ar prieku atceros pirmos gadus. Vēlākajos studiju gados, godīgi sakot, augstskolā biju retāk, jo sāku strādāt un aktīvi guvu zināšanas praksē. Tomēr es nokārtoju visus eksāmenus un absolvēju.

Kādas izredzes šodien ir cilvēkiem, kuri iegūst izglītību STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) jomā? Vieni domā, ka iespējas ir milzīgas, savukārt citi domā, ka ne viss ir tik rožaini.

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no cilvēka cerībām. Zināšanu vērtība STEM jomā šobrīd ir tik milzīga, ka, ja cilvēks to neredz, ir jāsaprot – kāpēc. Varbūt viņam nav perspektīvas vai laba piemēra, kā tas darbojas. Var pieņemt, ka cilvēks nekad nav saskāries ar zinātņietilpīgām jomām. Bet, ja jautājums ir par to, vai iet iegūt STEM izglītību, tad noteikti labāk darīt to, nekā kaut ko citu. Tajā pašā laikā STEM pats par sevi neatrisina visas problēmas. Ieteicams iedomāties, kādas lietišķas problēmas vēlaties atrisināt ar šo zināšanu palīdzību.

Ļoti svarīgas ir ne tikai prasmes risināt sarežģītas matemātikas un inženiertehniskas problēmas. Lielāka vērtība rodas, ja šīs prasmes ar kaut ko apvieno.

Pieņemsim, ka mēs ņemam informācijas tehnoloģijas, lielos datus un žurnālistiku. Šo trīs jomu krustojums sniedz neticami interesantas iespējas radošumam un attīstībai. Vissvarīgākais ir tas, ka ir ļoti liela vajadzība pēc profesijām, kurās cilvēks var piesaistīt STEM. Mūsdienās bez šī elementa uzņēmumiem ir ļoti grūti virzīties uz priekšu.

Kad pārdevi daļas savā pirmajā biznesā, tu devies iegūt maģistra grādu Francijas biznesa skolā INSEAD. Vēlāk atzinies, ka studijas bija ļoti sarežģītas un dārgas. Kā tu šodien redzi šo studiju vērtību?

Man personīgi tās deva ļoti daudz. Es neesmu pārliecināts, ka var aprēķināt un salīdzināt, ko es tajās ieguldīju un ko saņēmu pretī. Vienā skalas pusē – cik daudz tas maksāja naudas, nervu un citā ziņā. No otras puses – tie ir draugi, kurus esmu ieguvis studiju laikā, ļoti daudz labu cilvēku un kontaktu. Ieguvu arī perspektīvu, spēju paskatīties uz lietām no dažādiem leņķiem, plaši. Ja mana pirmā izglītība ir inženierzinātnēs, tad biznesa izglītību savā ziņā sauktu par kaut ko pretēju. Klasiskajās inženierzinātņu disciplīnās tiek izmantoti konkrēti piemēri, teorijas, bet biznesa izglītībā – atsevišķu gadījumu analīzes metode (case study method). Turklāt man bija pilnīgi jauni mācību priekšmeti: makroekonomika, uzņēmumu finanses, grāmatvedība un tamlīdzīgas lietas.

Veiksmīga jaunuzņēmuma dibinātājs: Bez STEM biznesam ir ļoti grūti virzīties uz priekšu
Foto: Privātais arhīvs

Man šķiet, ja kādam ir interese doties uz biznesa skolu, svarīgākais ir saprast, kāpēc. Domāju, ka es to sapratu. Varbūt man nebija labākās motivācijas, es nevienam neieteiktu iegūt maģistra grādu, jo noslēgtas derības (smejas). Bet mūsu vidū bija daudz cilvēku, kuri gāja uz biznesa skolu ļoti specifisku lietu dēļ un tās arī ieguva. Tajā pašā laikā manā paziņu lokā ir cilvēki, kuri tur mācījušies un nebija saņēmuši to, ko gribēja, un ir ļoti, ļoti sarūgtināti.

INSEAD skolā tu satiki Ričardu Meibeju, ar kuru dažus gadus vēlāk kopā nodibināji "Juro". Kā radās ideja par šo jaunuzņēmumu? Vai bija viegli izlemt un sākt?

Uzņēmējdarbības uzsākšana jaunuzņēmuma gadījumā, it īpaši, ja tu to jau esi izdarījis vienu reizi un zini, cik tas ir grūti, ir ļoti apšaubāms pasākums. Piemēram, ļoti ilgu laiku es savā jaunajā biznesā nopelnīju daudz mazāk nekā tad, kad nodarbojos ar konsultāciju sniegšanu. Bet man bija ļoti svarīgi, ka mēs taisījāmies risināt reālu problēmu. Zināju, ka tā tiešām eksistē, pats to piedzīvoju.

Ziniet, ir cilvēki, kuri ar dokumentiem strādā ļoti glīti un sakārtoti, viņiem uz katra papīra ir uzlīmēta etiķete citā krāsā. Tas neesmu es. Es nekad savā mūžā to neesmu varējis izdarīt. Kad man bija bizness, tas man sagādāja galvassāpes. Man nepatīk viss, ko sauc par "lietvedību".

Redzēju arī piemērus, cik daudz var maksāt kļūda līgumā. Manu acu priekšā izjuka vairāku miljonu dolāru darījums, kad juristi pieļāva vairākas kļūdas, pārsūtot nepareizo dokumenta versiju.

Problēma ir risināšanas vērta, jo cilvēki tās dēļ zaudē naudu. Tātad, visticamāk, viņi maksās par to, lai šo naudu nepazaudētu. Var teikt, tā ir kā apdrošināšana pret nespēju supersakārtoti strādāt ar papīriem. Atcerējos arī to, ka kādreiz biju iecerējis studēt jurisprudenci, lai gan pēc pirmās studiju nedēļas pārdomāju. Es nolēmu, ka esmu saņēmis pietiekami daudz signālu no Visuma, ka man ir jāķeras pie lietas. Turklāt, man bija kaut kas jādara, jo nauda sāka beigties.

Kā tu un Ričards dalījāt lomas šajā projektā?

Pašā partnerības sākumā, vēl pirms uzņēmuma reģistrācijas, pārrunājām savas lomas, savas daļas, kā vēlamies uzsākt darbu un kāpēc to darām. Daļēji tā bija veiksme, daļēji pārdomāts lēmums. Vēsturiski ir sanācis tā, ka Ričards labi pārzina domēna jomu, es protu labi veidot produktus. Tā arī mēs sadalījām atbildību. Es esmu atbildīgs par tehnoloģijām, produktu un dizainu. Ričards uzņēmās komerciālo pusi, mārketingu un pārdošanu.

Veiksmīga jaunuzņēmuma dibinātājs: Bez STEM biznesam ir ļoti grūti virzīties uz priekšu
Foto: Privātais arhīvs
Pāvels (no labās) kopā ar biznesa partneri Ričardu Meibeju.

Kā tu īsi raksturotu sava produkta būtību? Ko jūs dodat klientiem?

Mēs palīdzam cilvēkiem, kuri ir iesaistīti komercattiecībās, labāk risināt sarunas. Veikt sarunas ātrāk un sadarbības režīmā un iegūt pārredzamu sistēmu visiem dokumentiem organizācijā.

Gada sākumā jums bija vēl viena līdzekļu piesaistīšanas kārta, "Juro" piesaistīja 23 miljonus dolāru. Ir sācies jauns posms uzņēmuma attīstībā. Kas tas ir?

Mēs esam iegājuši fāzē, ko sauc par mērogošanu (scaling). Mums ir pārbaudīts risinājums. Ir komanda, kas zina, kā izgatavot un pārdot šo risinājumu. Ir klienti, kas mums maksā naudu un neaiziet. Tagad mēs mērogosim to, kas jau darbojas. Domāju, ka tuvākā pusotra gada laikā palielināsim komandu, kas nodarbojas ar atbalstu un produkta attīstību. Palielināsim arī pārdošanas komandu. Tie ir cilvēki, kas uzzinās, kas ir potenciālā klienta sāpes, par ko un cik viņš ir gatavs mums maksāt. Pa komandām tās ir galvenās izaugsmes jomas, un līdz ar tām aug visa organizācija, parādās daudz atbalsta sistēmu. Tā ir gan administratīvā funkcija, gan mārketinga funkcija, gan cilvēku un talantu funkcija – tie, kas nodarbojas ar kandidātu piesaisti, komandas labo stāvokli. Pēc plāna līdz nākamā gada sākumam mums vajadzētu būt vairāk nekā 100 darbiniekiem, mūsu komandai tas ir trīskāršs pieaugums. Izstrādes komandā ir jau pieci jauni darbinieki.

Attālināts darbs prasa lielu uzticību komandai. Kur atrodas visa tava komanda?

Mēs esam diezgan elastīgi attiecībā uz to, no kurienes cilvēki var strādāt. Gan vēsturiski tā notika, gan tā ir Covid-19 ietekme. Pandēmijas laikā cilvēkiem nebija izvēles, bija jāstrādā attālināti. Bet saistībā ar to, ka no paša sākuma es biju Rīgā, bet mans partneris Londonā, mēs strādājām attālinātā, sadalītā režīmā. No pirmās dienas mums bija divi biroji: viens Londonā, otrs Rīgā. Tie joprojām paliek galvenie, daudzi darbinieki periodiski ierodas un fiziski piedalās darbā vienuviet. Tajā pašā laikā gan Londonā, gan Rīgā ir cilvēki, kuri, lai arī atrodas pilsētā, visu laiku strādā attālināti. Ir darbinieki, kuri strādā attālināti no dažādām vietām Anglijā, Īrijā, Armēnijā, Gruzijā, Nīderlandē. Mums ir diezgan sadalīta komanda. Droši vien 50-60% kolektīva kaut kādā brīdī strādā attālināti.

Elastība ir foršs risinājums, kas prasa lielu uzticēšanos komandai. Šķiet, ka tā ir nākotne, jo ne visiem ir iespēja un ne vienmēr ir jēga fiziski atrasties vienā vietā.

Mēs daudz strādājām, lai izveidotu pietiekami augstu uzticības līmeni uzņēmumā, lai nebūtu nepieciešams atkārtoti pārbaudīt kāda cilvēka darbu vai šaubīties, ka cilvēkam nedēļu ir jāstrādā no mājām vai citas vietas.

Kur tu fiziski uzturies visbiežāk – kurā valstī, birojā vai mājās?

Es galvenokārt esmu Rīgā. Braucu uz Londonu apmēram reizi mēnesī. Reizēm izdodas kaut kur aizbraukt atvaļinājumā, tie arī ir visi mani ceļojumi. Man labāk patīk birojā. Esmu mēģinājis strādāt attālināti, bet nesaņemu no tā tik daudz enerģijas. Man ir interesanti strādāt kopā ar cilvēkiem, būt vienā telpā, risināt kādus jautājumus, izdomāt foršas lietas. Tad es gūstu lielāku prieku no darba.

Kad nodibinājāt "Juro", tev jau bija iespaidīga izglītība un pieredze. Tu jau esi izveidojis un pārdevis vienu veiksmīgu uzņēmumu. Vai cilvēkam ir jēga uzsākt jaunuzņēmumu vai pievienoties tam, ja nav tik daudz zināšanu un pieredzes?

Jēga ir. Es domāju, ka jaunuzņēmumus, tāpat kā jebkuru biznesu, var vērtēt dažādi. Viens veids ir skatīties, cik daudz cilvēks tur var iemācīties. Ātrums, ar kādu cilvēks apgūst zināšanas strauji augošā biznesā, ir vairākas reizes lielāks nekā biznesā, kas attīstās lēni, vai stagnē, vai pat samazinās. Es aplūkotu iespēju apgūt jaunas lietas, īpaši tās, kuras iepriekš nemaz nezināju. Ja tā ir, tad, manuprāt, ir 100% vērts mēģināt.

Jautājums vēl tāds, kādi ir cilvēka dzīves apstākļi, ar ko viņš riskē. Cik vērtīgs ir laiks, ko var zaudēt. Pieņemsim, ka cilvēkam jau ir stabili ienākumi, ir saistības pret ģimeni vai ko citu, kas var tikt pārkāptas, kad vajadzēs ienirt jauna biznesa tēmā. Tad dalība jaunuzņēmumā ir liels risks. Ja cilvēkam tā visa nav, es drīzāk nosauktu par risku situāciju, kad viņš atsakās piedalīties jaunuzņēmumā. Viņš riskē, ka viņš ātri neiegūs daudz zināšanu, palaidīs garām iespēju gūt strauju progresu karjerā.

Katram jaunuzņēmumam ir liels risks izgāzties. Teiksim, cilvēks strādāja jaunuzņēmumā, ieguva foršu pieredzi, bet pēc tam uzņēmums tika slēgts. Ko tad? Kā pret šādiem cilvēkiem izturas IT nozarē?

Ļoti daudz atkarīgs no konkrētās situācijas. Es domāju, ka ikviens cilvēks, kurš ir iedziļinājies šajā nozarē, aplūko lietas detalizēti. Ir miljons iemeslu, kāpēc jaunuzņēmums var izgāzties. Statistiski skatoties – tam nevajadzētu izdoties. Zinoši cilvēki uzdos jautājumu "Kas notika?", apsvērs neveiksmes iemeslus nedaudz sīkāk. Un viņi skatīsies nevis uz to, vai jaunuzņēmums bija veiksmīgs vai nē, bet gan uz to, ko cilvēks šajā laikā ir iemācījies.

Studentiem, jauniešiem, kuriem ir maz pieredzes, bet ir ambīcijas, liela vēlme kaut ko sasniegt – kā tu vērtē ieguvumus, piedaloties ne tikai jaunuzņēmumos, bet arī hakatonos, biznesa inkubatoros un citos projektos, kur inovācijas satiekas ar reāliem uzdevumiem?

Īsāk sakot, tas ir ļoti noderīgi. Jebkura pieredze, kas ir tuvu praktiskai videi, ir vērtīgāka par teorētisko pieredzi. Galvenais jautājums ir par to, cik tuvu šie projekti ir reālajai pasaulei. Ja cilvēkam ir iespēja praktiski pielietot savas teorētiskās zināšanas, kuras apguvis pats vai kāds viņam iemācījis, tas ir ļoti vērtīgi. Jāskatās, kā tur tiek izvēlēti projekti, kas tos uzrauga, kas organizē. Kopumā, jo tuvāk reālam uzdevumam, reālai problēmai, kas cilvēkiem ir, jo labāk jaunietim, kurš piedalās hakatonā, projektā utt.

Ko tu teiktu tagad sev, kad biji atnācis uz pirmo kursu studēt IT?

Es domāju, ka es ieteiktu būt atklātākam. Pat ne riskēt, bet vairāk piedalīties dažādās lietās. Izmēģināt sevi dažādos projektos, risināt dažādas problēmas, nebaidīties no grūtībām. Domāju, ka dažreiz grūti uzdevumi tikai šķiet grūti. Laiks, ko veltām sarežģītiem un mazāk sarežģītiem uzdevumiem, joprojām ir ļoti liels. Vienalga vajadzēs daudz sēdēt, kaut ko darīt dienām, vakariem un naktīm. Tāpēc labāk darīt lietas, kas patīk. Sarežģīts jautājums. Es neesmu pārliecināts, ka esmu pietiekami gudrs vai pieredzējis, lai ieteiktu sev, ko man vajadzēja darīt citādāk.

Tags

Datorzinātne Jaunuzņēmumi STEM Programmēšana Informācijas tehnoloģijas Hakatoni Transporta un sakaru institūts
0
TSI
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form