Līdzīgi kā uzņēmuma "Moderna" izstrādātā vakcīna, arī "BNT162b1" paļaujas uz mRNS pieeju. Tā vietā, lai ievadītu organismā visu, kaut novājinātu vīrusu, tiek ievadīta daļa vīrusa ģenētiskā materiāla – mRNS jeb ribonukleīnskābes molekulas ar konkrētām "instrukcijām". Šajā gadījumā runa ir par jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 tā dēvēto "pīķa proteīnu" ("spike protein"). Tas ir viens no vīrusa strukturālajiem proteīniem un veido raksturīgos izaugumus uz vīrusa virsmas, kā arī nodrošina vīrusa piesaistīšanos pie inficējamās šūnas virsmas receptoriem.
Ievadot organismā šo daļu vīrusa ģenētiskā materiāla, pētnieku iecere ir šāda – mūsu ķermenis to uztvers kā normālu mRNS un būtībā pats saražos šo vīrusa daļu, proti, "pīķa proteīnus", uz kuriem tad reaģēs imūnsistēma, saražojot antivielas, tādējādi sagatavojot organismu labai imūnatbildei nākotnē.
"BioNTech" un "Pfizer" savu vakcīnas kandidātu izmēģinājušas uz 45 cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 55 gadiem. Šī ir tikai pirmā klīniskā pētījuma fāze, kuras galvenie uzdevumi – noskaidrot piemērotāko vakcīnas devu, kā arī pārbaudīt, vai tā nav toksiska un veicina imūnatbildi.
Lielākā daļa pētījumā iesaistīto subjektu saņēma divas devas ar 21 dienu pauzi starpā – vai nu īsto vakcīnu vai placebo (kontroles grupa).
Relatīvi lielai daļai pētījumā iesaistīto pēc otrās devas saņemšanas bija neliels drudzis, bet to vakcīnas izstrādātāji jau bija paredzējuši, turklāt, ja runā par efektivitāti, sākotnējie rezultāti vieš zināmas cerības. Secināts, ka pēc "BNT162b1" saņemšanas pētījuma dalībnieku organismos antivielas ir tādā pašā vai augstākā līmenī, kādā tās konstatētas no Covid-19 sekmīgi atlabušo cilvēku serumā.
Taču ar vakcīnas izstrādi visi izaicinājumi nebūs galā – būtiski uzsvērt, ka šajā gadījumā ir runa par pasaules imunizāciju, un tas nozīmē nevis tūkstošus un nevis dažus miljonus devu, bet simtiem miljonu, pat dažus miljardus devu. Tāpēc pamatīgi nāksies iespringt, lai atrisinātu ar ražošanu un izplatīšanu saistītās problēmas.
