Vēsts no citplanētas un teleskopa nāve – 2020. gada zīmīgākie notikumi kosmosa izpētē
Foto: Keck Observatory

Aizvadītais gads, protams, pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, kas jau kopš pērnā februāra līdz nepazīšanai izmainīja mūsu ikdienu un dominēja arī ziņu virsrakstos. Kaut dažu brīdi šķita, ka dzīve "uzkārusies" un nekas cits pasaulē nenotiek, daudzu nīstais 2020. gads bija dažādiem notikumiem bagāts, to vidū arī būtiski atklājumi, gadadienas un diemžēl arī katastrofas kosmosa izpētē. Atskatāmies uz desmit 2020. gada zīmīgākajiem notikumiem astronomu, astronautu, Saules sistēmas un planētu pētnieku dzīvē. Pieminēšanas vērtu notikumu gan, protams, ir daudz vairāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai mums 'zvana' citplanētieši?

Jau vairāk nekā pusgadsimtu pret debesīm tiek vērsti radioteleskopi – dažs atgādina milzīgu satelīttelevīzijas šķīvi, dažs ir vesels antenu lauks, kas aizņem hektāriem lielas platības. Tie ne tikai "klausās" skaņās un signālos no kosmosa dzīlēm – ar slaveno Aresibo radioteleskopu 1974. gadā, mērķējot uz zvaigžņu kopu M13, izplatījumā tika raidīts vēstījums no Zemes ar tādu jaudu, kas šo signālu ļautu uztvert faktiski visā mūsu galaktikā, ja pieņemam, ka "otrā galā" ir Aresibo teleskopam līdzīgas veiktspējas antena. Nekādu atbildi gan tieši par šo vēsti saņēmuši neesam, taču pērn gada izskaņā lielu rezonansi izraisīja vēsts, ka varētu būt saņemts pirmais radiosignāls no citplanētas.
Nē, protams, šoreiz runa nav par citplanētiešiem, kas mums sūta ziņu. Radiosignālus emitē daudzi objekti kosmosā, un no kuriem spēcīgākie avoti parasti ir kvazāri, pulsāri, noteikta tipa galaktikas un miglāji. Radiosignālus emitē arī planētas, tostarp arī Jupiters. Taču līdz šim nevienam nebija izdevies uztvert radiosignālu no citplanētas jeb planētas ārpus Saules sistēmas robežām. Tas mainījās pērn, kad ar zemo frekvenču radioantenu lauku Nīderlandē (LOFAR – ASTRON) izdevās uztvert radiosignālu, kuru, iespējams, emitējusi nevis kāda zvaigzne vai pulsārs, bet gan tieši planēta. Runa ir par planētu 51 gaismas gadu tālā sistēmā, kas atrodas Vēršu dzinēja (Boötes) zvaigznājā. Tieši Jupitera emitēto signālu izpēte ļāva astronomiem labāk saprast, ko meklēt arī aiz Saules sistēmas robežām. Uztvertā signāla stiprums, polarizācija un informācija par konkrētās planētas magnētisko lauku glīti saskan ar teorētiskajām prognozēm, kādu radiosignālu būtu jāemitē planētai ar šādu magnētisko lauku.

Atklājums gan vēl jāapstiprina papildu pētījumos, taču tikmēr vari uzmest acis "Delfi" sarunai ar astronomu Džeiku Tērneru, kura komanda bija tā, kas veica šo aizraujošo atklājumu.

Tags

Saules sistēma Kosmoss NASA Roskosmos SpaceX Starptautiskā Kosmosa stacija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form