Vēsturisks attēls – pirmais ar daudzplanētu sistēmu ap Saulei līdzīgu zvaigzni
Foto: ESO

Attēli ar citplanētu sistēmām, kurās ir vairāk par vienu planētu, ir ārkārtīgi reta parādība – pārsvarā citplanētu eksistenci astronomi var konstatēt ar netiešiem paņēmieniem, piemēram, tā dēvēto tranzīta metodi, bet ziņu portālos jaunumi tiek ilustrēti ar mākslinieka interpretāciju par to, kāda šī planētu sistēma varētu izskatīties. Taču nu astronomiem ar Eiropas Dienvidu observatorijas Ļoti lielo teleskopu jeb VLT (Very Large Telescope – titulbildē) izdevies tieši novērot un iemūžināt vairāk par vienu citplanētu, kas riņķo orbītā ap Saulei līdzīgu zvaigzni, vēsta vietne "Phys.org".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Attēlā (to meklē zemāk rakstā) redzamas divas planētas riņķojam ap 300 gaismas gadu attālumā no mums esošo zvaigzni "TYC 8998-760-1".

Kaut astronomi ar netiešām novērošanas metodēm (piemēram, fiksējot periodiskas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa ap to riņķojoša planēta, uz mirkli aizsedzot daļu zvaignzes diska mūsu skatpunktam) ir atklājuši tūkstošiem citplanētu, tikai pavisam nelielu daļu izdevies iemūžināt tieši. Vēl retāki ir tie gadījumi, kad izdevies tieši novērot vairāk par vienu citplanētu orbītā ap vienu zvaigzni – līdz šim astronomiem izdevies fiksēt tikai divas šādas sistēmas, taču būtiski, ka šo sistēmu centrā esošās zvaigznes bija atšķirīgas no mūsu Saules.

"Tiešie novērojumi ir ļoti svarīgi, meklējot citplanētas ar tādu vidi, kurā būtu iespējama dzīvība," skaidro novērojuma rezultātā tapušā pētījuma līdzautors Metjū Kenvortijs, Leidenes universitātes asociētais profesors.

VLT ne pirmo reizi izcēlies kā celmlauzis citplanētu meklēšanas jomā – tieši ar šo teleskopu 2004. gadā uzņemts pirmais tiešais citplanētas attēls. Tolaik fotogrāfijā tika iemūžināts neliels gaismas punktiņš, kas vēlāk izrādījās tā dēvētais brūnais punduris. Tie ir debess ķermeņi, kuri tā arī nekļuva par īstu, pilnvērtīgu zvaigzni – to dzīlēs nenotiek zvaigznēm tipiskās kodolreakcijas. Brūno punduru masa ir būtiski mazāka par pat nelielu zvaigžņu masu, taču lielāka par planētu masu.

Šajā gadījumā tika uzņemti vairāki secīgi attēli, lai planētas varētu nošķirt no citu sistēmu zvaigznēm fonā. Tāpat, lai planētas varētu iemūžināt, nācās bloķēt gaismu no zvaigznes, izmantojot speciālu šim nolūkam paredzētu ierīci – koronogrāfu.

Abas planētas orbītā ap zvaizgni "TYC 8998-760-1". Foto: European Southern Observatory

"Mūsu komandai nu izdevies uzņemt pirmo attēlu ar diviem gāzu milžiem, kas riņķo ap jaunu zvaigzni, Saules analogu," gandarījumu pauž vēl viena pētījuma līdzautore Madalēna Redžiani.

Abas planētas riņķo ap savu zvaigzni ļoti lielā attālumā, attiecīgi 160 un 320 reižu lielākā attālumā nekā attālums no Zemes līdz Saulei. Abi gāzu milži ir arī krietni prāvāki par mūsu Saules sistēmas gigantu Jupiteru – zvaigznei tuvākā ir sešas reizes masīvāka, bet tālākā pat 14 reizes masīvāka.

Planētas izdevies iemūžināt arī tāpēc, ka minētā sistēma ir ļoti jauna – astronomi lēš, ka zvaigznei ir vien aptuveni 17 miljoni gadu. Vecākās sistēmās planētas ir daudz vēsākas un tādējādi daudz grūtāk pamanāmas, taču jaunu planētu temperatūra ir būtiski augstāka, tādējādi tās ir labāk pamanāmas infrasarkanajā spektrā.

Pētnieki nu turpinās novērot šo sistēmu, lai noskaidrotu, vai abas planētas veidojās pašreizējā attālumā no zvaigznes, vai tomēr līdz šīm orbītām "aizmigrēja". Tāpat tiks tuvāk pētīta planētu savstarpējā mijiedarbība.

Tags

Saules sistēma Astronomija Kosmoss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form