Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?
Foto: Shutterstock

Tas, ka mēdzam baidīties no lietām, ko līdz galam neizprotam, nav noslēpums, un grūti arī ko pārmest. Galu galā labāk nedaudz vairāk piesardzības, bet vismaz droši, vai ne? Ko līdzīgu daļā sabiedrības varam novērot saistībā ar 5G tehnoloģiju ieviešanu. Kamēr industrija priecājas par iespējām, ko šis standarts sniegs daudzās jo daudzās jomās, citi piketē pie valdības nama un pieprasa tiesības netikt apstarotiem. Par laimi ir zinātnieki, kuru darbs ir sistematizēti un metodoloģiski šo nezināmo pētīt, lai varētu pateikt mums – sabiedrībai –, kā tad ir patiesībā. To, vai 5G standarta ieviešana nozīmēs draudus sabiedrības veselībai, otrajā rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" publikācijā skaidro fizikas maģistre un Latvijas Universitātes (LU) Jauno fiziķu skolas pasniedzēja Elza Liniņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

5G – vesels tehnoloģiju kopums

Spriežot par 5G, ir jāprecizē, tieši par kuru no daudzajām komponentēm runājam. Liniņa uzsver, ka "patiesībā būtu jārunā par veselu lērumu viltīgu inženiertehnisku risinājumu, kā datu pārraide un apstrāde ir padarīta ātrāka un efektīvāka. Augstāka elektromagnētiskā starojuma frekvence ir tikai viens no pielāgojumiem."

Tomēr sabiedrībā visvairāk iztirzāta tieši frekvenču atšķirība, ja runājam par 4G un 5G salīdzinājumu.

"4G darbojas diapazonā aptuveni no 0,5 līdz 2,5 GHz, bet 5G mērķē ieņemt joslas intervālā no 2 līdz apmēram 50 GHz. Ir diskusijas par to, ka varētu mēģināt izmantot arī joslas līdz pat 86 GHz. Šur tur literatūrā norādītās vērtības mēdz atšķirties, bet kopumā atsauce uz pavisam augstajām 5G frekvences vērtībām literatūrā sastopama retāk. Pagaidām, šķiet, tas ir drīzāk idejas līmenī.

Augstākas frekvences izmantošana nozīmē, ka ir vairāk "ceļu" datu pārraidei, tātad var apkalpot vairāk klientu. Tomēr ir arī problēmas – augstākas frekvences starojums sliktāk apliecas šķēršļiem un, diemžēl, atmosfēra jeb mums apkārt esošais gaiss lielā mērā absorbē starojumu šajā diapazonā.

Mērķis ar augstākajām frekvencēm ir ietrāpīt atmosfēras caurlaidības logos – ja aplūko, kā atmosfēra absorbē elektromagnētisko starojumu atkarībā no frekvences, tad virs tipiskā komunikāciju frekvenču diapazona ir divas izteiksmīgas vietas, kur absorbcija samazinās, un varētu cerēt šos "logus" izmantot datu pārraidei. No šāda skatupunkta 4G tehnoloģijas darbojas frekvenču diapazonā, kur atmosfēras absorbcija ir maznozīmīga," skaidro fiziķe.

Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?
Foto: Publicitātes attēli

Kāpēc protesti tagad, bet ne pret 4G?

Eksperte atzīst, ka ir grūti spriest, kāpēc pret 5G aktivizējusies visai pamanāma pretestība, kamēr 4G standarta ieviešanas laikā tā nebija vai vismaz nebija tik jūtama. Faktori var būt dažādi.

"4G mobilo sakaru standartu pasaulē ieviesa ap 2010. gadu. Pasaule tajā laikā piedzīvoja globālu finanšu krīzi, Latvijā 2009. gadā bija straujākais IKP kritums un atbilstoši arī vislielākais kritums mājsaimniecību ienākumos uz vienu cilvēku. Šādā situācijā ir tik daudz citu lietu, par ko satraukties. Domāju, tā gluži vienkārši nebija prioritāte," pieļauj Liniņa.

Tāpat būtiski pieminēt, ka tajā laikā datu pārraides ātrums nebija tik liels, lai varētu ērti jebkurā vietā patērēt, piemēram, tiešsaistes video saturu.

"Tas, ka, sēžot autobusā ceļā uz mājām, varam virtuālajā telpā dalīties ar neapmierinātību par šādu vai tādu tēmu un to visu pamatot, jo tik tikko esam noskatījušies trīs minūšu video, kas klāsta, cik šī lieta slikta, lielā mērā iespējams, tikai pateicoties 4G standarta ieviešanai. Pirms tam šādām izklaidēm bija jāatvēl laiks mājās pie datora, un to noteikti varēja pavadīt arī produktīvāk," atgādina eksperte.

Pie svarīgākā – vai pamats bažām par 5G kaitīgumu?

"Nesen lasīju paziņojumu par kārtējo trauksmes sirēnu izmēģinājumu valstī, un raksta redaktoram bija paslīdējusi garām ārkārtīgi jauka frāze – "nevajag nesatraukties". Jebkura informācija ir jāvērtē kritiski un esošo zināšanu kontekstā," uzsver fiziķe.

Panika noteikti nav labākais veids, kā uztvert visu jauno, taču arī pilnībā norakstīt potenciālos riskus nav pareiza rīcība. Vēsturē ir daudz gadījumu, kad kaut kas sabiedrībā tiek plaši lietots, tomēr vēlāk atklājas, ka tas ir veselībai kaitīgs. Bet vēl biežāk gadās, ka tā nenotiek.

"5G bīstamība ir tāds ļoti viltīgs jautājums. Saprotams, ka dažādi inženiertehniskie risinājumi, piemēram, signālu apstrādes algoritmi, noteikti nav tas, par ko sabiedrībā asi diskutē. Viss atkal atgriežas pie elektromagnētiskā starojuma un tā frekvencēm. Elektromagnētiskais spektrs ir plašs, tas iekļauj sevī arī redzamo gaismu (kuras frekvence ir pat vēl augstāka par to, ko plāno izmantot datu pārraidei atbilstoši 5G standartam), un pirmie priekšstati par to daļu, ko neredzam, ir veidojušies kopš 19. gadsimta sākuma. Tātad aptuveni divus gadsimtus mēs soli pa solītim tuvojamies arvien pilnīgākai izpratnei par starojuma un matērijas savstarpējo mijiedarbību," skaidro Liniņa.

Izcelt 5G frekvenču diapazonu un teikt, ka nav nekādu pētījumu par tā ietekmi, nav taisnīgi – pētījumu par starojuma un vielas mijiedarbību plašā frekvenču diapazonā ir daudz. Apgalvot, ka nekādas ietekmes uz veselību nav vispār, arī nav pareizi. Pētījumu par atbilstošā frekvenču diapazona nepārtrauktu un galvenais – ilglaicīgu – iedarbību uz cilvēku tiešām nav tik daudz.

Viens no aspektiem, kas, iespējams, biedē daļu sabiedrības 5G standarta ieviešanā, ir nepieciešamība pēc daudz vairāk bāzes staciju. "Antenas ir visur, tas noteikti nav labi!" var pastiprināt bažas. Ik pa dažiem simtiem metru redzama 5G infrastruktūra šaubīgajai sabiedrības daļai biežāk atgādinās par apkārt esošo elektromagnētisko starojumu.

"Pieļauju, ka tam noteikti ir sava nozīme tajā, kā uztveram 5G standarta ieviešanu. Jāsaka gan arī, ka 5G ir ļoti pateicīga tēma, lai izplatītu sabiedrībā nepatiesu informāciju un radītu šaubas. Nesen LU Jauno Fiziķu Skolā gatavojām nodarbību par 5G tehnoloģijām, un mans kolēģis Ģirts Zāģeris lieliski izcēla tā saucamo Brandolini likumu. Brandolini likums nav gluži saistīts ar fiziku, bet drīzāk tāds novērojums par sabiedrības un informācijas mijiedarbību.

Proti, enerģija, kas nepieciešama, lai atspēkotu kādu nepatiesību, ir par kārtu lielāka nekā enerģija, kas nepieciešama, lai šo nepatiesību radītu un izplatītu.

Jebkura informācija par 5G šajā ziņā labi pakļaujas visādām nepatiesībām, jo temats ir sarežģīts un cilvēku, kas pilnībā izprot izplatītās informācijas būtību, ir gana maz. Bet tieši tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam, lasot dažādu "speciālistu" viedokļus," uzsver Liniņa un turpina: "Uzticēties autoritātei vienmēr ir vieglāk nekā meklēt informāciju gan vienā, gan otrā frontes pusē, izvērtēt to un veidot pašam savu viedokli. Taču tas ir ārkārtīgi svarīgi, citādi viegli noticēt, ka Zeme ir plakana."

Vai 5G mūs "uzvārīs"?

Visbiežāk laikam ir dzirdēts par 5G tehnoloģijās izmantotā starojuma termiskajiem efektiem. Laboratorijas apstākļos pierādīts, ka audu sasilšana tiešām ir iespējama, bet tikai ar jaudām, kas daudzkārt lielākas par mobilajos tālruņos izmantotajām. Jo lielāka elektromagnētiskā starojuma frekvence, jo plānākā ādas slānī tā absorbējas, tas nozīmē, ka, palielinot izmantoto frekvenci, lielāko daļu enerģijas saņem cilvēka ādas virskārta, ko veido nedzīvās šūnas.

Otra lieta, par ko nereti bažījas sabiedrība, ir palielināts vēža risks. Liniņa komentē: "Nejonizējošs starojums tiešā veidā nevar bojāt DNS struktūru, līdz ar to nav vienprātības par saikni starp vēzi un 5G atbilstošo frekvenču diapazonu. Ir gan piedāvāti daži pastarpināti mehānismi, piemēram, melatonīna koncentrācijas samazināšanās organismā šādu frekvenču iedarbībā. Atsevišķos pētījumos novērots, ka melatonīns var nomākt dažu veidu audzēju veidošanos."

Kas gan jāsaka, ne visas zinātniskās publikācijas ir vienlīdzīgas, jo īpaši biomedicīnas jomā, un tieši mazāk kvalitatīvos un sliktāk kontrolētos pētījumos parasti novērojamas dažādas šķietamas korelācijas. Visi stingri kontrolētie, nopietnie pētījumi, kurus izdevies replicēt, nav parādījuši saistību starp 5G izmantotajām frekvencēm un paaugstinātu vēža risku.

Eksperte norāda, ka droši vien svarīgāk būtu runāt par starojuma jaudu – gana daudz enerģijas īsā laikā var kaitēt neatkarīgi no frekvences. Tomēr noteikti ir skaidrs, ka vērā ņemamas negatīvas sekas atstāj visa tā starojuma daļa, kas var jonizēt vielu, tātad ultravioletais starojums, Rentgenstarojums, gamma starojums (frekvenču skalā ir aiz redzamās gaismas). Starojums šajā diapazonā, kas, starp citu, mums gana tiek arī no Saules, bojā DNS struktūru un palielina risku saslimt ar vēzi, taču noteiktos apstākļos arī šie starojuma veidi var būt noderīgi – piemēram, UV lampas slimnīcās palīdz ierobežot bakteriālu saslimšanu izplatīšanos.

Liniņa uzsver, ka 5G pretinieku nometnē nereti minētais, ka par šo tehnoloģiju kopumu "nav nekādu pētījumu", nav pareizs. "5G izmantotais frekvenču diapazons joprojām tomēr ir daļa no elektromagnētiskā starojuma spektra, un šādā kontekstā pētījumu ir gana daudz. Pēdējo dažu gadu laikā pat ir publicēti vairāki pētījumi par audu mijiedarbību tieši ar radiofrekvenču starojumu, jo tas kļuvis tik aktuāli."

Vēlreiz jāatgādina, ka būtiski ņemt vērā ne tikai starojuma frekvenci, bet jaudu. "Asas diskusijas radīja 2018. gadā publicētais pētījums, kas aprakstīja palielinātu vēža risku žurkām radiofrekvenču starojuma ietekmē. Protams, šī ziņa tika izmantota kā neapgāžams pierādījums, ka 5G standarta ieviešana nesīs postu cilvēcei.

Kas netika pieminēts – starojuma jauda vairākkārt pārsniedza pat cilvēkam atļauto dozu, paaugstināts risks tika novērots tikai vīriešu dzimtes žurkām, atšķirība ar kontrolgrupu nebija ļoti liela un, cik maz zināms, pētījuma rezultāti pagaidām nav replicēti.

Pats raksta autors kādā intervijā pat atzīmēja, ka 5G tehnoloģija nav līdz galam īsti definēta, līdz ar to apstākļi, kas tika radīti laboratorijā, visticamāk, dramatiski atšķīrās no tā, kāda būs reālā situācija ikdienā," pauž Liniņa.

Eksperta verdikts: zinātne vai muļķības?

5G kaitīgums cilvēka veselībai ir muļķības. Pagaidām nav īsta iemesla uzskatīt, ka 5G izmantotais starojums ir cilvēka veselībai kaitīgs. Kamēr nav replicējamu, augstas kvalitātes un korekti veiktu pētījumu, kas norāda uz pretējo, tikmēr pie tā arī paliksim. Zinātnes būtība – pielāgot skatījumus, balstoties uz faktiem, un 5G kontekstā šie fakti pagaidām kritiku neiztur.

Tags

5G Zinātne vai muļķības Fizika Internets Latvijas Universitāte Tehnoloģijas

Comment Form