Kas īsti ir bolīds? Par bolīdiem dēvē ļoti spožus meteorus, kas, lielā ātrumā traucoties cauri Zemes atmosfērai, vienā brīdī spēji eksplodē ar lielu spēku. Ja šāda eksplozija notiek virs apdzīvotām vietām, tad triecienvilnis var nodarīt postījumus arī uz zemes, piemēram, "izbliežot" ēku logiem stiklus. Labs piemērs ir 2013. gada Čeļabinskas meteors, kas klasificējams kā superbolīds.
Šie bolīdi uz īsu mirkli ir spožāki pat par pilnmēnesi. Ja Mēness redzamais spožums ir ar zvaigžņlielumu apmēram -12,6, tad ļoti spoži bolīdi var sasniegt pat -17 un vairāk. Redzamais spožums (apparent magnitude) raksturo to, cik daudz gaismas no objekta (visbiežāk praksē tā izsaka zvaigžņu un planētu spožumu) nonāk līdz novērotājam. To mēra zvaigžņlielumos un apzīmē ar burtu m. Šī skala ir apgriezti logaritmiska. Tas nozīmē divas lietas – jo ķermenis spožāks, jo mazāks tā zvaigžņlielums, kā arī – katra nākamā kategorija raksturo aptuveni 2,5 reizes spožāku objektu. Otrā zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2,5 reizes spožāka par trešā zvaigžņlieluma zvaigzni, un tā tālāk.
Šis bolīds bijis samērā neliels, izdevumam "The Guardian" lēš Kanberas Nacionālās universitātes astrofiziķis Breds Takers. Tā izmērs bijis robežās starp pusmetru un metru, taču tas Zemes atmosfērā ielidojis milzīgā ātrumā – ar apmēram 150 tūkstošiem kilometru stundā jeb vairāk nekā 41 kilometru sekundē. Spriežot pēc iedzīvotāju ziņām, blīkšķis visskaidrāk bija dzirdams Kroidonas pilsētā, savukārt uzliesmojums debesīs bija redzams pat 600 kilometru attālumā no Kērnsa lidostas.
Kas interesanti, šis bolīds uzliesmoja izteikti zaļganā krāsā. Pārsvarā bolīdu eksplozijas izstaro dzeltenīgu vai balti dzeltenīgu gaismu. Tomēr šad un tad "kosmiskais salūts" debesis iekrāso arī zaļganas. Tas tāpēc, ka meteorā, visticamāk, bijusi liela metālu, piemēram, dzelzs un niķeļa koncentrācija, skaidro Takers.
Ja arī kaut kas no šī kosmosa akmens tika līdz Zemei, tie izmērā ir pavisam niecīgi meteorīti.
