Viss aparāts – gan pats nosēšanās/pacelšanās modulis (zonde), gan servisa modulis, kas paliek Mēness orbītā, tur ieradās 28. novembrī. Atdalīšanās notika tajā pašā dienā.
Paātrinātā (time-lapse) video redzama nosēšanās, ko nosēšanās/pacelšanās modulis veica 1. decembrī. Tā kā Mēness šobrīd atrodas 380 tūkstošu kilometru attālumā un signāla noraidīšanai no Zemes līdz Mēnesim un atpakaļ nepieciešamas divas sekundes, korekciju veikšana notiktu ar aizturi, kas šādā smalkā operācijā var izšķirt iznākumu – veiksme vai izgāšanās. Tāpēc, protams, viss nosēšanās process bija pilnībā automatizēts. "Chang'e 5" lika lietā gamma staru altimetru, lai noteiktu attālumu līdz virsmai, kā arī optiskās un lāzersistēmas, lai noteiktu, vai nosēšanās apgabalā nav šķēršļu.
Pēdējo reizi Mēness paraugi iegūti 1976. gadā, kad to izdarīja PSRS zonde "Luna 24", taču vislielāko Mēness paraugu apjomu 60. beigās un 70. gadu sākumā ieguva NASA – "Apollo" lidojumi ļāva uz mūsu planētu nogādāt aptuveni 382 kilogramus Mēness iežu, oļu, regolīta un putekļu.
Protams, "Apollo" misijas ir pavisam atšķirīgas no citām Mēness misijā – tās pagaidām ir vienīgās, kur kāju uz Zemes pavadoņa virsmas spēruši cilvēki, kas tostarp arī ļāva ievākt un atpakaļ atvest tik prāvu apjomu paraugu. "Chang'e" ir robotizēta zonde, tāpēc arī mērķi likumsakarīgi ir pieticīgāki – Ķīna cer uz diviem līdz četriem kilogramiem materiāla.
Publicētajā video arī redzams, kā notiek pats paraugu ievākšanas process, zondes robotizētajai "rokai" gan ievācot materiālu no virsmas, gan veicot urbumus netālu no savulaik vulkāniskas aktivitātes rezultātā radušās veidojuma, ko dēvē par "Mons Rümker".
Tad, kad būs ievākts plānotais apjoms, no Mēness virsmas atpakaļ startēs pacelšanās modulis, aiz sevis atstājot nosēšanās moduli. Mēness orbītā tam būs jāsatiekas un jāsavienojas ar servisa moduli, pirms uzsākt atpakaļceļu. Nonākot Zemes orbītā, vērtīgie paraugi izturīgā kapsulā veiks ugunīgo ceļu cauri Zemes atmosfērai. Visam noritot pēc plāna, zinātnieki tiks pie pirmajiem "svaigi ievāktajiem" Mēness paraugiem vairāk nekā 40 gadu laikā. Tas varētu notikt decembra vidū.
Viens no iemesliem, kāpēc urbumam izvēlēta tieši šī vieta, ir minētais veidojums "Mons Rümker", kas liecina par kādreiz notikušu vulkānisku aktivitāti šajā vietā. Paraugi ļaus labāk izprast, kāpēc šis apgabals bijis ģeoloģiski aktīvs vēl ilgi pēc tam, kad vulkāniskā aktivitāte lielākajā daļā citu apgabalu uz Mēness sen bija apsīkusi.
"Chang'e 5" gan nav vienīgā misija, kas vēl šogad varētu iepriecināt zinātniekus ar ārkārtīgi vērtīgu izpētes materiālu – jau šajā nedēļas nogalē uz Zemes ieplānota Japānas zondes "Hayabusa2" atgriešanās (mākslinieka ilustrācija apakšā). Šī zonde startēja 2014. gadā, bet 2018. gada vasarā ievāca paraugus no Zemei tuvā asteroīda "Ryugu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
