"Kurš gan cits, ja ne mēs," saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes piektā gada students Jānis Birzulis, kurš darbu Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) uzsāka jau pirms divarpus gadiem, kad par pandēmijām pārsvarā stāstīja zinātniskās fantastikas filmas vai līdzīga satura literatūra. Šajā rudenī, kad epidemioloģiskā situācija saasinājās un tika atvērtas jaunas Covid-19 pacientu nodaļas, virsmāsa aicinājusi Jāni un citus studentus palīgos, un topošais ārsts, daudz nedomājot, piekritis.
Tu, Jāni, ikdienā strādā epidēmijas epicentrā. Apņēmība un gatavība palīdzēt noteikti ir apsveicama, tomēr vai nebija bailes pašam "noķert" to vīrusu?
Baiļu vietā man bija patīkams satraukums, jo agrāk nebiju strādājis īpašajā karantīnas nodaļā un nezināju, ko varu sagaidīt. Ģimenes locekļi un draugi gan pajautāja, vai es tiešām to vēlos, tomēr pats klusībā nodomāju, ka šis ir īstais laiks, lai attīstītu sevi kā topošo ārstu.
Ieskicēsi vienu darba dienu?
No janvāra strādāju kā medicīnas asistents, kas dara līdzīgu darbu kā māsas. No rīta mums nodod maiņu, saņemam pacientu ārstniecības vēstures un sadalām darbu. Mūsu nodaļā ir divdesmit palātas. Parasti vienlaicīgi strādā četras māsas, un es viņu vidū, tātad katram ir atbildība par piecu palātu pacientiem. Sākumā saliekam medikamentus, tabletes, sistēmas, paņemam analīzes, ir diezgan daudz dažāda veida dokumentu, kas jāaizpilda. Kopumā var teikt, ka darba dienas ir ļoti intensīvas, bieži nepārtrauktā kustībā.
Strādājot Covid-19 nodaļā, tu ne tikai palīdzi daudziem pacientiem, bet arī audz kā topošais ārsts?
Tā ir lieliska iespēja un pieredze nākotnei, jo jau šobrīd apgūstu darbu sadalījumu slimnīcā – ko dara ārsti, ko māsas. Kad pienāks mans ārsta laiks, būšu daudz vairāk darījis praktiski un nebūšu tikko no skolas sola ienācis slimnīcā.
Publiskajā telpā ir daudz informācijas un arī dezinformācijas par pandēmijas tematiku. Kādas ir tavas domas par vakcinēšanos?
Vakcīna ir vienīgais veids, kā varam atgriezties normālā ikdienā. Vakar saņēmu jau otro poti. Viss kārtībā, tikai roka mazliet pasāp. Dažkārt man jautā, vai vakcīna nav pārāk ātri izveidota? Es atbildu, ka līdz šim nekad globālā mērogā kādas vienas problēmas risināšanā nav bijuši iesaistīti tik daudz resursu – gan zinātnisku, gan finansiālu.
Esmu pētījis vakcīnu izstrādes mehānismus, un esmu pārliecināts, ka tā ir droša, turklāt arī cilvēkiem ar alerģijām.
Kādreiz domāju, ka ārsts nu gan nebūšu. Tomēr tad drīz vien sapratu, ka darbs ofisā nav domāts man. Tā kā man patīk strādāt ar cilvēkiem un tuvas ir eksaktās zinātnes, tomēr galu galā izvēlējos medicīnu un nenožēloju ne mirkli. Medicīna studijas ir ļoti daudzveidīgu teorētisko zināšanu un prakses apkopojums.
Ko tu teiktu citiem studentiem, kuri vēl domā, vai mesties Covid-19 ārstniecības virpulī un pieteikties darbā Covid-19 nodaļās? Vai tas ir droši?
Strādājot īpašajās nodaļās un pareizi lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus, risks "noķert kovidu" ir mazāks nekā parastā nodaļā vai uz ielas, ejot uz veikalu. Turklāt vēlreiz gribu uzsvērt, ka topošajam ārstam šī situāciju dod iespēju daudz vairāk darīt pašam, jo klīnikā ne ar vienu neauklējas. Ir jāiet un jādara.
