Foto: Privātais arhīvs
Rodrigo Laurinovičs ir pirmais no Latvijas, kam pagarināts līgums jau otrajam misijas termiņam Eiropas Kosmosa aģentūrā. Jaunais elektronikas inženieris šobrīd dzīvo Darmštatē, lai kopā ar jauniešiem no visas pasaules veiktu pētījumus ar satelītu, kas šobrīd orbītā riņķo 500 kilometru virs jūras līmeņa.

Šopavasar Dubajā studentam no Latvijas pirmoreiz vēsturē tika pasniegta izcilības balva par darbu Eiropas kosmosa industrijā. Rodrigo Laurinovičs ir Ventspils Augstskolas students, kas jau trešajā kursā saņēma piedāvājumu strādāt kosmosa industrijā. Šopavasar Dubajā Rodrigo saņēma balvu "SpaceOps" par izciliem sasniegumiem misijas realizēšanā, kas ir unikāls notikums Latvijas kosmosa pētniecības vēsturē.

Rodrigo dzimtā vieta ir Daugavpils novads, bet studēt viņš izvēlējās Ventspils Augstskolas studiju programmā "Elektronikas inženierija". Stažējoties Eiropas Kosmosa aģentūrā kopā ar jauniešiem no Vācijas, Polijas, Grieķijas, Itālijas un Francijas, viņš jau pēc pirmā darba gada ir saņēmis augstāko novērtējumu – 17. Starptautiskajā kosmosa operāciju konferencē "SpaceOps 2023" kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras komandu tika sveikts par izciliem sasniegumiem misijas realizēšanā un spēju pārvarēt sarežģītus apstākļus konkrētās operācijas laikā. Rodrigo saka: "Man jāpārliecinās par to, ka satelīts darbojas kā plānots un par to, ka tā ekspluatācijas laiks tiek palielināts, precīzāk, ka satelīts vēl pēc gadiem būs pieejams industrijai zinātnes nolūkos."

Konkrētajā misijā, veicot eksperimentus ar satelītu, Rodrigo strādā par ekspluatācijas inženieri. Jaunieši izspēlē dažādus iespējamos scenārijus, piemēram, pat inscenē kiberuzbrukumus satelītam, kā arī izmēģinājuši veikt bankas transakcijas ar šī satelīta palīdzību. Viens no faktoriem, kas ietekmē satelīta ekspluatācijas laiku, ir arī Saules aktivitāte – tā šobrīd tuvojas maksimumam. Tomēr Rodrigo cer, ka satelīta misija turpināsies vēl vismaz pāris gadus, pirms to būs jāievada atmosfērā, kur tas sadegs.

"Tagad ir jauna iniciatīva, ka jābūt ir zaļiem kosmosā," atzīst Rodrigo. Tas nozīmē, ka jābūt stratēģijai, ka pēc misijas beigām satelīti tiek utilizēti tā, lai Zemes orbītā nekas nepaliktu. Šāda veida piesārņojums – daudz nefunkcionējošu satelītu, raķešu sastāvdaļu un dažādu cilvēku būvētu objektu sadursmēs radušās atlūzas – ir liela problēma, kas nākotnē var apdraudēt kosmiskos lidojumus.

"Jau tagad ir ļoti daudz gružu kosmosā. Ir grūtāk palaist misijas. Vēl var, bet drīz nevarēs. Par to neviens nedomāja. Kosmoss ir nežēlīgi liels, tāpēc sākumā domāja, ka nebūs problēmu!" spriež Rodrigo.

Viņš uzskata, ka satelītiem mūsdienās ir nebijušas iespējas. Lai arī latvietis kļuvis par starptautiski pieprasītu darbinieku, viņš ir pārliecināts, ka atgriezīsies Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!