Kad uzzināts, kā pret smagu saslimšanu mūs var pasargāt mRNS un adenovīrusu vektoru vakcīnas, kuras iespējams saņemt Latvijā, nekaitēs papildināt zināšanas arī par tām vakcīnām, kuras vēl nav apstiprinātas lietošanai ārpus klīniskajiem pētījumiem – proteīnu vakcīnām. Par tām šajā video stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd pieejamas jau vairākas apstiprinātas vakcīnas cīņai pret Covid-19, taču aizvien turpinās jaunu vakcīnu izpēte. Iespējams, pavisam drīz mRNS tehnoloģiju un adenovīrusu vektoru vakcīnu saimei pievienosies proteīnu vakcīna. Ir vairāki daudzsološi kandidāti, kas nonākuši klīnisko pētījumu trešajā fāzē. Tā ir noslēdzošā pirms apstiprinājuma iegūšanas no uzraudzības iestādēm. Pašlaik Eiropas Komisijai ir noslēgti līgumi ar "Novavax" un "Sanofi-GSK".

Kā proteīnu vakcīnas darbojas? Viens no šūnas galvenajiem darbiem ir ražot proteīnus, kas būvē mūsu organismu un nodrošina dzīvības procesus. Šūnas kodolā atrodas mūsu informācijas datu krātuve jeb DNS. No šīs informācijas tiek veidoti mRNS – "instalācijas faili", pēc kuru instrukcijām šūnā tiek ražoti proteīni. Arī vīrusi satur proteīnus, un katram no tiem ir sava funkcija. Jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2 kodē vairākus gan nestrukturālos, gan strukturālos proteīnus. To skaitā ir arī tā dēvētais S jeb pīķa ("spike") proteīns, kuru vīruss izmanto, lai piestiprinātos mūsu šūnām un tās inficētu.

Vīrusu vektoru un mRNS vakcīnas šūnai piegādā fragmentu no vīrusa mRNS – pēc šīm instrukcijām vadoties šūna saražo vīrusa S proteīnu, bet imūnsistēma iemācās uz šo svešo proteīnu reaģēt un veidot ātru imūno atbildi. Proteīnu vakcīnas atšķiras ar to, ka satur jau iepriekš saražotu vīrusa S proteīnu. Tie mūsu šūnām nav jāsaražo pašām.

Proteīnu vakcīnas ir ievērojami senāka tehnoloģija, bet viens no šādu vakcīnu mīnusiem ir – to ražošana ir sarežģīts process. "Novavax" izstrādē tiek izmantots bakulovīrusu dzimtas kukaiņu vīruss. Konkrētais bakulovīruss laboratorijā tiek modoficēts, lai tā ģenētiskais materiāls saturētu instrukcijas jaunā koronavīrusa S proteīna ražošanai. Pēc tam ar šo modificēto bakulovīrusu tiek inficētas kukaiņu šūnas, kas kalpo kā miniatūras rūpnīcas S proteīna ražošanai. Pēc tam kukaiņu šūnās saražotais S proteīns tiek attīrīts un izmantots kā galvenais proteīnu vakcīnas komponents.

S proteīna transportēšanai cilvēka organismā tiek izmantotas īpašas nanodaļiņas, tomēr S proteīns viens pats nespēj ierosināt pietiekami spēcīgu imūnsistēmas atbildes reakciju. Te palīgā nāk imūnsistēmu stimulējošu vielu savienojumu, ko sauc par adjuvantu. Adjuvanta sastāvā ir gan augu izcelsmes savienojumi, gan cilvēka organismā jau sastopami holesterīna un fosfolipīdu molekulas. Arī "Sanofi-GSK" tiek izstrādāta pēc līdzīga principa.

Pirmā proteīnu vakcīna izstrādāta 80. gadu otrajā pusē, un kopš tā laika šādas tehnoloģijas vakcīnas izmanto imunizācijai gan pret B hepatītu, gan pret difteriju un stingumkrampjiem.

--

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka vakcinēšanās ir viens no efektīvākajiem Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem, un aicina rūpīgi izvērtēt informācijas avotus, uzticoties zinātnē balstītiem argumentiem.

Šis Izglītības un zinātnes ministrijas veidotais video materiāls tapis ERAF projektā Nr. 1.1.1.5/17/I/002 "Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā".

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Vakcinācija Vakcīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form