Viedoklis: homeopātija mūs no pandēmijas neglābs
Foto: Shutterstock

"...ar to, ka man kaut kas nepatīk vai es kaut ko nesaprotu, ir par maz, lai apgalvotu, ka kaut kas nestrādā." — Inguna Vecvagare, "Ievas Veselība", 17.04.2020

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Būsim godīgi, pandēmijas laikā dzīve ir grūta. Cīnoties ar stresu, cilvēki cenšas dažādi izpausties arī sociālajos tīklos – kāds dalās ar saviem jogas video vai receptēm, kāds cits nemitīgi lasa un dalās ar statistikas jaunumiem, un vēl kāds spriež, vai šī vīrusu padarīšana gadījumā nav sazvērestības rezultāts. Protams, ir tikai dabiski, ka ārste-homeopāte šajos grūtajos laikos vēlas palīdzēt sabiedrībai un "Facebook" ieteikt kādu preparātu vīrusa profilaksei. Un pēkšņi ļaudis nevis pateicībā traucas uz homeopātisko aptieku, bet uz šo homeopāti sāk dusmoties. Kāpēc? Jo viņiem homeopātija nepatīkot!

Ak, ja vien būtu tik vienkārši! Homeopātiem ir pieņemts gausties par to, ka zinātniski noskaņoti cilvēki viņu profesiju nepamatoti vajā personīgas nepatikas dēļ. Un nav jau tā, ka homeopātiska ārstēšana nestrādā vispār. Pacienti nāk, parunājas ar dakteri, nopērk preparātus, un atlabst. Vienam bērnam, ekzēmu ārstējot ar homeopātiju, izdodas izveseļoties, bet kāds cits bērns nomirst, jo viņai ekzēma tika ārstēta... ar homeopātiju. Paga, tad varbūt tomēr homeopātija ekzēmu neārstē?

Pateikšu priekšā: vienīgā godīgā atbilde šeit ir "es nezinu". Viens anekdotisks gadījums pretstatā otram anekdotiskam gadījumam nav pierādījums ne homeopātijas efektivitātei, ne efektivitātes trūkumam. Un šeit mēs nonākam pie lietas būtības.

Par to, kādēļ zinātnē balstītas medicīnas piekritējiem homeopātija tik ļoti krīt uz nerviem. Problēma nav tajā, ka Ausmas tante dzēra homeopātiskos cukurzirnīšus, kad bija saaukstējusies, un pēc nedēļas bija vesela kā rutks, bet mums zirnīši nepatīk, un viss. Nē, mīļie! Problēma ir tajā, ka tie zirnīši ir dārgi un Ausmas tantei pensija ir maza, bet saaukstējies cilvēks, arī "pliku" tēju dzerot, pēc nedēļas, visticamāk, būs atlabis. Mēs gribam zināt, vai ir jēga tos zirnīšus vispār pirkt. Proti, vai homeopātija vispār strādā.

Kā lai to noskaidro, ja anekdotiskiem gadījumiem nav pierādījumu spēka? Lūk, te mēs nonākam pie zinātnes. Mūsdienu uz pierādījumiem balstītā medicīna, kas šobrīd glābj cilvēku dzīvības reanimācijā, kas meklē zāles Covid-19 ārstēšanai, kas pēta jaunā koronavīrusa uzbūvi, lai spētu pret to izveidot vakcīnu, šī medicīna ir balstīta uz zinātnes principiem. Pateicoties mūsdienu medicīnai, 1980. gadā visā pasaulē tika izskausta drausmīga slimība – bakas. Pateicoties mūsdienu medicīnai, HIV infekcija vairs nav neizbēgams nāves spriedums. Šie un daudzi citi medicīnas sasniegumi ir iespējami tādēļ, ka tā balstās uz sistemātiskiem zinātniskiem pētījumiem, laika gaitā atmetot nederīgo un paturot efektīvo. Ja gribam pārbaudīt, vai konkrētas zāles spēj ārstēt smagus Covid-19 gadījumus, mēs vēršamies pie šīm pētījumu metodēm, sadalot pacientus grupās un salīdzinot ārstēšanas rezultātus. Ja zāles strādā, lieliski. Ja nestrādā, tad varam uz tām netērēt laiku un naudu, un meklēt kaut ko citu. Kaut ko, kas strādā.

Starp citu, arī homeopātija ar šīm zinātniskajām metodēm ir pētīta. Zinātniski pētījumi – tie paši pētījumi, kuru dēļ mums vairs nav jābaidās no bakām – liecina, ka homeopātiskie preparāti spēs tevi izārstēt apmēram tikpat veiksmīgi, cik to spēs cukurūdens.

Varbūt tev pēc vizītes pie homeopāta paliks labāk kāda cita iemesla dēļ. Piemēram, ārste-homeopāte tevi rūpīgi uzklausīja, kad visi citi tavus simptomus noniecināja kā nesvarīgus. Varbūt ierosināja ne tikai tinktūru padzert, bet arī diētu pamainīt un vairāk iet svaigā gaisā. Varbūt tava slimība pārgāja pati no sevis. Ir taču zināms, ka cilvēki mēdz atlabt no zila gaisa, neatkarīgi no tā, vai vispār lieto zāles.

Lai kā homeopātiem nepatiktu placebo efekta piesaukšana, tas tomēr ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī prakse tik ilgstoši pastāv līdzās pierādījumos balstītajai medicīnai. Netraucē jau arī tas, ka viņu preparātos bieži vien nav aktīvo vielu, kas varētu cilvēkam kaitēt (ja neskaita tos daudzos gadījumus, kad pieklibo kvalitātes kontrole un pudelītē patrāpās inde).

Homeopātiem gan ir atbilde arī uz to, kādēļ zinātniski pētījumi viņu metodi neatzīst par gana labu esam. Proti, homeopātiju jau nevarot pierādīt ar zinātni, jo tā balstās uz citiem ārstēšanas principiem, tā ārstē "cilvēka individuālos simptomus". Šis arguments šķiet ļoti pievilcīgs, jo, protams, ka zinātnē balstīta medicīna nav visuspēcīga, un tā nespēj salabot visu, kas cilvēka organismā var noiet greizi. Individuālā līmenī jebkuram var pagadīties draņķīgs ārsts, kurš kārtīgi neieklausās pacienta problēmās, vai uzstāda nepareizu diagnozi. Taču pat šāda slikta pieredze nenozīmē, ka alternatīvā medicīna automātiski ir efektīva vai labāka. Ibuprofēns taču arī ārstē individuālos simptomus, starp citu. Un, atšķirībā no homeopātiskajiem preparātiem, tā bioloģiskie darbības principi ir labi saprotami, pierādāmi, un novērojami.

Ja pievēršamies homeopātisko preparātu principiem, ātri vien nonākam diezgan īpatnējā situācijā, kur tiek apšaubīti fizikas pamatlikumi – pēc homeopātijas metodēm dabas vielas tiek simtiem reižu atšķaidītas ūdenī ar īpašiem rituāliem, līdz ūdenī nepaliek it neviena šīs vielas molekula. Taču no fizikas viedokļa apgalvojums, ka pareizi sagatavotā homeopātiskā preparātā vispār kaut kas ir palicis pāri no aktīvās vielas, ir absurds. Homeopātiem gan ir atbilde arī uz šo, proti, tas ūdentiņš ir saglabājis strukturālas izmaiņas vai nanodaļiņas, kā nu kuru reizi. Principā, ar pretzinātniskiem argumentiem kārtīgi aprīkojies homeopāts jums vienā elpas vilcienā gan centīsies ieskaidrot to, ka zinātne nespēj pierādīt homeopātiskās ārstēšanas efektivitāti, gan to, ka zinātne vienkārši vēl nav pietiekami attīstīta, lai paskaidrotu, kā homeopātiskie preparāti strādā... gan arī to, ka vispār jau ir gan pētījumi, kas pierāda ūdens struktūras izmaiņas šajos preparātos. Tas, ka šie šaubīgie un zinātniski nekorektie "Nobela prēmijas laureātu" pētījumi jau sen ir atspēkoti, gan tiek izdevīgi noklusēts.

Starp citu, teju ikreiz, kad homeopāti ķeras pie zinātnisku pētījumu citēšanas, ātri vien izrādās, ka attiecīgais pētījums ir bijis nekorekti veikts un tā rezultātus nav izdevies atkārtot. Cilvēcei par laimi, uz pierādījumiem balstītā medicīnā zinātne tiek pielietota sistemātiski, nevis tiek piesaukta tikai tad, kad tas ir ērti, un ignorēta tad, kad tās rezultāti nav izdevīgi.

Galu galā, jebkura diskusija par homeopātijas neefektivitāti atgriežas pie, iespējams, svarīgākā argumenta. Vai tiešām homeopātija ir tik slikta? Kāpēc gan nelietot cukurzirnīšus, ja cilvēkam palīdz, pat ar placebo efektu? Nu un, ka nav drošticamu pētījumu? Ja runa ir par Ausmas tantes nekaitīgo saaukstēšanos, varbūt arī nav tik slikti. Bet homeopātija neaprobežojas ar šādiem nekaitīgiem gadījumiem, nebūt ne. Jā, ir godprātīgi ārsti-homeopāti, kas sūtīs savus pacientus arī pie citiem dakteriem. Bet katram pašam jāizlemj – ja pastāv izvēle starp cukurzirnīšiem, kas varbūt nostrādās, bet varbūt nē, un zālēm, kas strādā, bet var būt nepatīkamas... vai tiešām ir vērts spēlēt loteriju ar savu veselību?

Piemēram, 2018. gadā Jeila Universitātes pētnieki atklāja, ka izārstējama vēža pacientiem, kuri izvēlas ārstēties ar homeopātiju un citām alternatīvajām metodēm, ir divkārt lielāks risks nomirt, nekā tiem, kuri šīs alternatīvās metodes nelieto vispār. Homeopāti nav tikai nevainīgi jēriņi, kas tirgo nekaitīgas tinktūras. Tas ir vērienīgs globāls bizness ar miljardiem lielu apgrozījumu un patentiem, līdz ar to ir nekorekti to pretstatīt farmācijas biznesam kā kaut ko tīrāku, gaišāku un cilvēcei draudzīgāku.

Ja sekojam naudai, ir skaidrs, ka homeopāti atspērušies aizstāv savas zinātniski nepierādāmās un, godīgi sakot, dīvainās metodes, jo tas viņiem ir izdevīgi.

Attiecīgi, zinātniskās medicīnas aizstāvji dusmojas, kad krīzes laikā Latvijas iedzīvotāji ar "Facebook" palīdzību tiek aicināti lietot homeopātiju. Jo cilvēkiem tiek ieskaidrots, ka pandēmijas laikā dārgs cukurūdens noderēs vīrusa profilaksei. Nevis Pasaules veselības organizācijas un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumi, nevis sociālā distancēšanās, bet gan nepārbaudīts alternatīvās medicīnas preparāts, kas pārkāpj fizikas un ķīmijas pamatlikumus.

Zinātniskā medicīna šobrīd Covid-19 krīzē burtiski glābj dzīvības. Bet homeopātija? Nez.

*Autores paustais viedoklis ir privāts un neatspoguļo darba devēja uzskatus.

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form