Viens no pasaulē lielākajiem radioteleskopiem 'plīst pa vīlēm'
Foto: ASV Nacionālais zinātnes fonds/Centrālās Floridas universitāte

Jau augustā Aresibo radioteleskops, kurš ir viens no lielākajiem šāda tipa teleskopiem pasaulē, piedzīvoja pamatīgu ķibeli. No stiprinājuma izslīdot 13 centimetru diametra trosei, teleskopa šķīvī tika izrauts pamatīgs caurums (titulbildē). Nu slodzi nav izturējis vēl viens kabelis, arī pamatīgi bojājot ap 60 gadus vecā milža šķīvi, vēstīts Centrālās Floridas universitātes vietnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Universitāte, kuras daļējā pārraudzībā ir milzīgā observatorija, informē, ka augustā bojāta tikai palīgtrose, taču piektdien, 6. novembrī, slodzi neizturēja viena no 12 galvenajām trosēm, kas palīdz saturēt kopā gigantisko 307 metru diametra šķīvi. Turklāt, ja palīgtrose 10. augustā notikušajā incidentā tikai izslīdēja no stiprinājuma, tad galvenā trose pārplīsusi uzkritusi uz reflektora šķīvja, bojājot ne tikai pašu šķīvi, bet arī citas troses. Nu inženieriem ir bažas, ka tas var radīt domino kauliņu efektu. Attēlā augšā redzamie bojājumi fiksēti pēc negadījuma augustā. Ticams, ka šobrīd šķīvis sabojāts daudz pamatīgāk.

"Skats nav no skaistajiem," izdevumam "Science" notikušo komentē Vērmontas Universitātes radioastronome Džoana Rankina, savukārt bijušais observatorijas direktors Donalds Kempbels to vērtē kā katastrofālāko negadījumu observatorijas vēsturē.

Ļoti iespējams, pie galvenās troses pārplīšanas novedusi tieši palielināta slodze konkrētiem elementiem pēc 10. augustā notikušās ķibeles ar palīgtrosi. Inženieri kopš tā brīža pastiprināti monitorējuši pārējo teleskopa struktūru stiprību, un tik tiešām pamanījuši, ka galvenajai trosei, kura pārtrūka piektdien, pirms tam jau pārplīsušas vairāki stiepļu vijumi.

Piektdien notikušais incidents, savukārt, vēl vairāk sarežģīs observatorijas glābšanu – trose plīsusi neilgi pirms ieplānotajiem remontdarbiem, kuros bija paredzēts labot augustā bojāto palīgtrosi. Remontbrigāde bija plānojusi darbu uzsākt jau šis nedēļas sākumā. Nu plāni izjaukti.

"Šis pavisam noteikti nav tas, ko cerējām sagaidīt, bet svarīgākais ir – neviens cilvēks nav cietis. Mēs rūpīgi plānojām nepieciešamos remontdarbus, kuriem bija jāsākas otrdien, par prioritāti nosakot drošību. Un tagad šis. Nu ir daudz neskaidrību līdz brīdim, kad spēsim struktūru nostabilizēt. Tam tiek veltīta visa mūsu uzmanība. Izvērtējam situāciju kopā ar mūsu ekspertiem un ceram drīz sniegt vairāk informācijas," Centrālās Floridas universitātes vietnē citēts observatorijas direktors Francisko Kordova.

Viens no pasaulē lielākajiem radioteleskopiem 'plīst pa vīlēm'
Foto: Shutterstock

Šobrīd struktūru monitorē arī ar droniem, bet darbiem piesaistīti tie paši uzņēmumi un organizācijas, kuras iesaistītas augustā notikušās avārijas novēršanas darbos, tostarp arī ASV Nacionālais zinātnes fonds. Informēta arī NASA. Universitāte pieprasījusi Nacionālajam zinātnes fondam finansējumu augustā notikušā bojājuma novēršanai, taču tā piešķiršana vēl tiek izskatīta, savukārt tas, cik remontdarbi varētu izmaksāt šobrīd pēc galvenās troses pārplīšanas, vēl nav zināms.

Puertoriko esošais radioteleskops ir būvēts 1960. gados un ir viens no lielākajiem viena šķīvja radioteleskopiem pasaulē. To izmērā gan pārspēja pirms pāris gadiem uzbūvētais 500 metru diametra teleskops FAST (Five-hundred-meter Aperture Spherical radio Telescope) Ķīnā. Astronomi ar FAST atklājumus veic jau vairākus gadus, taču tikai šā gada janvārī tika paziņots, ka observatorija nu pabeigta pilnībā un var darboties ar pilnu iecerēto jaudu.

60 gadus ilgās karjeras laikā ar Aresibo teleskopu veikti desmitiem nozīmīgu atklājumu astronomijā, tostarp palīdzot raksturot tālas galaktikas un to sastāvu, pulsārus, citplanētas un asteroīdus. Tāpat Aresibo izmantots SETI jeb inteliģentu būtņu meklēšanas projektā. Ar šo radioteleskopu 1974. gadā sūtīts uz zvaigžņu kopu M13 "mērķēts" radiosignāls ar vienkāršu vēstījumu par Zemi un cilvēci.

Observatorijas direktors Kordova ir pārliecināts, ka šis nav cienījamā vecuma observatorijas gals. "Šis nav labi, bet esam apņēmušies dabūt observatoriju atpakaļ ierindā. Tas vienkārši ir zinātnei pārāk svarīgs instruments."

Tags

Astronomija Kosmoss NASA Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form