Klimata pārmaiņu seku modelēšanā parasti runā par problēmām, ko izraisīs pastāvīga ūdens līmeņa celšanās par tik un tik centimetriem vai metriem – attiecīgi cik lielas piekrastes teritorijas applūdīs. Taču ļoti postošas sekas var būt arī kādam dabas spēkam, par ko runā salīdzinoši mazāk. Viļņi, tostarp ekstrēmi viļņi spēcīgu vētru laikā, kļūst lielāki. Gluži kā gadījumos ar spēcīgiem karstuma viļņiem, arī ekstrēmi viļņi okeānā ir tie, kam potenciāls radīt vislielākos postījumus. Austrālijas zinātnieku komanda modelējusi, kā klimata izmaiņu ietekmē tuvākā gadsimta laikā pasaulē varētu mainīties viļņu augstums.

Šis temats pētījumos pēdējo gadu laikā aplūkots vairākkārt. 2019. gadā žurnālā "Nature" publiskotā darbā secināts, ka, okeānam sasilstot, viļņi kļuvuši spēcīgāki. 2020. gadā pētnieki prognozēja, ka šajā gadsimtā arī ekstrēmi lieli viļņi būs biežāka parādība. Nu vairāki no šo darbu autoriem nākuši klajā ar globāla mēroga modeli, kas prognozē viļņu augstuma pieaugumu pasaules okeānos par 5% līdz 8% līdz šī gadsimta beigām. Tiesa, prognozēs ir arī gana liela nenoteiktība – šī pat ir galvenā mācībstunda, ko zinātnieki aicina likt aiz auss. Izmaiņas var būtiski variēt atkarībā no tā, cik veiksmīgi izdosies tuvāko desmitgažu laikā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un citiem faktoriem, kuriem šobrīd grūti noteikt precīzas skaitliskās vērtības.

Tomēr Melburnas Universitātes inženierzinātņu profesors Īans Jangs ar kolēģiem uzskata, ka arī šāds vēstījums – mēs īsti precīzi nezinām gaidāmās viļņu augstuma izmaiņas – ir svarīgs. Skaidrs ir tas, ka tie kļūs lielāki un spēcīgāki. Jautājums ir – cik ļoti.

"Lielākajā daļā pasaules okeānu viļņi kļūst lielāki. Dienvidu okeānā, kur vētru dzītas ūdens masas var apceļot pusi pasaules un nonākt līdz pat Kalifornijas krastiem, vidējais viļņu augstums pēdējo 30 gadu laikā pieaudzis par 20 centimetriem. Tā ir daļa no klimata pārmaiņām, kas visdrīzāk turpināsies arī nākotnē," rakstā vietnē "The Conversation" bilst Jangs un mudina rūpīgi izvērtēt ilgtermiņa infrastruktūras plānošanu piekrastes zonā, tostarp paredzot augstākas un izturīgākas aizsargbūves.

Janga komanda apkopoja daudzās desmitgadēs ievāktus datus gan no bojām, kas aprīkotas ar mērierīcēm, gan satelītu radariem, gan datus par vēju. Vējš ir tas, kas veido viļņus, un klimata pārmaiņu ietekmē mainās arī vēji. "Viena no izmaiņām, ko novērojam jau šobrīd – daudzas zema atmosfēras spiediena sistēmas, kas rada spēcīgu vēju, kļūst intensīvākas un virzās prom no ekvatora un uz poliem," raksta Jangs.

Ņemot vērā visus šos faktorus, Jangam ar kolēģiem izdevies izveidot globālu viļņu modeli 40 gadu griezumā. Modeļa "izšķirtspēja" jeb tas, cik liels šajā modelī ir viens okeāna "pikselis", ir apmēram 40 kilometri. Nenoteiktība gan ir liela – eksistē daudzi klimata un viļņu modeļi, katrs nedaudz atšķirīgs un ar atšķirīgām prognozēm. Janga komanda kombinēja faktorus no apmēram duča šādu modeļu, lai "izvilktu vidējo". Rezultātā prognozēts, ka līdz 2100. gadam ekstrēmi lielu viļņu augstums varētu pieaugt par 5% līdz 8%. "Šī prognoze var būtiski mainīties atkarībā no tā, cik daudz CO2 tuvākajās desmitgadēs nonāks atmosfērā," raksta pētnieks.

Taču arī ar visām nenoteiktībām šī brīža modeļos ir skaidrs, ka infrastruktūras attīstītājiem piekrastes reģionos ir jāņem vērā – līdz gadsimta beigām viļņi var kļūt augstāki. Un arī 30 vai 40 centimetru atšķirība ir gana liela, lai noteiktos apgabalos īpašumi applūstu. Prātīgāk tomēr rēķināties ar sliktāko scenāriju nekā vēlāk attapties līdz kaklam ūdenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!