"Hmm. Redzes pārbaude par ļaunu nenāks – tāpat biju ieplānojis drīzumā atkal pārbaudīt, ko manām acīm nodarījis kārtējais gads pie monitoriem un telefoniem," es nodomāju, kad Latvijas Universitātes (LU) vietnē ieraudzīju aicinājumu piedalīties eksperimentā. Turklāt tur varēs uzspēlēt minigolfu virtuālajā realitātē (VR), un man patīk gan datorspēles, gan jaunās tehnoloģijas. Beigās mani pat pacienāja ar "končām" – gandrīz ideāla diena! Taču lieta ir pavisam nopietna. Es biju viens no daudziem desmitiem subjektu LU optometristu pētījumā par to, kā mums nākotnē labāk sadzīvot ar virtuālās un papildinātās realitātes ierīcēm tā, lai maksimāli saudzētu savu redzi.

30 minūtes spēlēju minigolfu – ripināju taustāmajā realitātē neeksistējošu bumbiņu bedrītēs. Kad bumbiņai bija ilgāk jāripo cauri dažādām caurulēm vai lejup pa pakalniņu un slīpumu kaskādi, izmantoju izdevību pavērties apkārt un novērtēt arī virtuālās pasaules krāšņumu. 

Mūsu redze mainās. Mainās arī tehnoloģijas, jo ražotāji uzsvaru liek uz inovācijām – spožākas krāsas, labāks kontrasts un dinamiskais diapazons, labāka izšķirtspēja utt. Taču kāda ir lietotāja pieredze un, pats galvenais, ilgtermiņa ietekme uz redzes sistēmu? Tas ir jautājums, ko uzdod LU pētnieki.

Jau atvadoties man, starp citu, pateica – izskatās, ka esmu bijis viens no tiem, kam redzes sistēmas funkcijas pēc minigolfa bija nedaudz uzlabojušās. Varbūt man jāpārceļas uz dzīvi virtuālajā realitātē?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!