Nacionālā fizikas laboratorija Apvienotajā Karalistē fiksējusi īsāko diennakti kopš 60. gadiem, kad ar atompulksteņiem tiek veikti šādi precīzi un uzticami mērījumi. 29. jūnijs bija par 1,59 milisekundēm īsāks nekā 24 stundas jeb 86400 sekundes. Ko tas var nozīmēt?
Mums, protams, šādas izmaiņas paietu secen, ja ne ārkārtīgi precīzie laikrāži – atompulksteņi –, kas palīdz uzturēt koordinēto pasaules laiku. Tas ir laiks, kura skala ir saskaņota ar pasaules laika skalu tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 sekundes.
Zeme neveic vienu pilnu rotāciju ap savu asi precīzi 86400 sekundēs – šis periods variē.
Tam var būt vairāki iemesli. Sāksim ar to, ka Zeme nav perfekta lode. Tā ir nedaudz "saspiesta" – proti, diametrs no viena pola līdz otram ir nedaudz mazāks nekā diametrs ekvatorā. Šī atšķirība ir aptuveni 42 kilometri. Tāpat izskanējušas versijas par plūdmaiņu ietekmi, vēja nestu ūdens masu ietekmi, Mēness gravitācijas un Zemes seismiskās aktivitātes ietekmi uz rotāciju. Šīs nevienmērības rotācijas periodā izraisa efekts, ko dēvē par Čendlera svārstībām (par godu amerikāņu astronomam Setam Karlo Čendleram).

Ja ikdienā cilvēki nobīdes dienas garumā par niecīgām sekundes daļām nepamana, tad pavisam cits stāsts ir ar, piemēram, GPS jeb globālo pozicionēšanas sistēmu, kur nepieciešama perfekta laika sinhronitāte, lai tā darbotos precīzi. Ilgtermiņā Zemes rotācija patiesībā ir kļuvusi lēnāka – pirms apmēram 1,4 miljardiem gadu Zemes diennakts bija vien nepilnas 19 stundas gara. Arī pēdējās desmitgadēs Zeme ap savu asi pilnu rotāciju veikusi nedaudz īsākā laikā nekā precīzi 24 stundas. Lai to kompensētu, kopš 1972. gada ik pa dažiem gadiem tiek pievienota tā dēvētā liekā sekunde, proti, uz sekundi pulksteņi faktiski tiek apturēti. Parasti tas notiek gadumijā. Pēdējo reizi papildu sekunde pievienota 2016. gada 31. decembrī.

Foto: Arhīva foto
Ārkārtīgi precīzs optiskais atompulkstenis, kur ierastā cēzija vietā izmantots iterbijs.

Un tomēr pēdējos gados Zeme arvien biežāk rotāciju ap savu asi veic ātrāk, respektīvi, diennakts faktiski ir īsāka. 2020. gadā vien tika fiksētas 28 īsākās diennaktis pēdējo 50 gadu laikā. Par to vēstīja arī "Campus". Nu 29. jūnijā, neilgi pēc vasaras saulgriežiem, Zeme pilnu rotāciju ap savu asi veikusi visātrāk pēdējo 50 gadu laikā – 86,399.99841 sekundēs. Turklāt šim rādītājam visai tuvu bija arī 26. jūlija diennakts.

Ja šī tendence turpināsies un diennaktis arvien biežāk kļūs īsākas, var gadīties, ka papildu sekunde gadam būs jāpievieno retāk vai vispār kādu laiku nebūs jāpievieno. Ja Zeme ap savu asi rotēs vēl ātrāk, nav izslēgts arī scenārijs, ka sekunde būs jāatņem.

Ja ar sekundes pievienošanu mums jau ir pieredze (līdz šim tas paveikts 27 reizes), tad ar sekundes atņemšanu globālā mērogā pieredzes nav. Taču arī sekundes pievienošana bieži sagādā ķibeles informācijas tehnoloģiju milžiem. "Facebook" mātes kompānijas "Meta" pārstāvji bloga ierakstā mudinājuši no šādas sekunžu "žonglēšanas" atteikties vispār, un iniciatīvai atbalsts izskanējis arī no "Microsoft" un "Amazon" puses. "Katra papildu sekunde nozīmē pamatīgas galvassāpes tiem, kas uztur datorsistēmu infrastruktūru," vēstīts "Meta" bloga ierakstā. Šķiet, ka debates par to, vai diennakts ilguma definēšana pēc planētas kustības – ideja, kas eksistējusi nu jau vairākus tūkstošus gadu – tik drīz nerimsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit