Zemes orbītā atkal draud sadurties divi nekontrolējami lūžņi
Foto: Shutterstock

Jau otro reizi šogad Zemes zemajā orbītā būs viens visai saspringts mirklis, kad ļoti tuvu garām viens otram palidos prāva izmēra kosmosa atkritumi. Šoreiz runa ir par 1989. gadā palaistu un sen vairs nefunkcionējošu Krievijas militāro satelītu un 1999. gadā palaistas Ķīnas raķetes pakāpi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"LeoLabs", kas izseko Zemes orbītā esošos kosmosa atkritumus, brīdina – 16. oktobrī neilgi pirms pulksten 4 no rīta pēc Latvijas laika viens otram garām milzu ātrumā palidos Ķīnas nesējraķetes "Long March 4B" pakāpe un viens no Krievijas militāro satelītu tīkla "Parus" pavadoņiem.

Te, uz Zemes, 12 metru attālums, ja runājam par, piemēram, ceļu satiksmi, šķiet visai drošs, taču ne kosmosā, kur abi objekti, lidojot pretējos virzienos, patrauksies viens otram garām ar relatīvo ātrumu ap 14,7 kilometriem sekundē (52920 kilometriem stundā).

Izlietotā raķetes pakāpe ir milzīgs un nekontrolējams dzelzs gabals, kas sver ap divām tonnām. Ar "Parus" satelīts, kas iepriekš izmantots gan navigācijas, gan sakaru nodrošināšanai, sen jau ir izgājis no ierindas un arī nav vadāms, tāpēc 16. oktobra pulksten 3.56 viss ir, ja tā var izteikties, likteņa varā. Jānorāda, ka Krievijas satelītam ir arī 17 metrus garš izvirzījums stabilizācijai – piecus metrus garāks nekā aplēstā distance starp abiem objektiem, tiem esot vistuvāk. Jācer, ka stabilizators būs pavērsts citā virzienā.

Eksperti lēš, ka sadursmes varbūtība šoreiz ir lielāka par 10%. Sliktākais scenārijs, protams, būtu tieša frontāla sadursme, kas nozīmētu abu objektu sašķīšanu sīkos gabalos, radot tūkstošiem jaunu atlūzu jau tā visai piegružotajā Zemes orbītā.

Ja sadursme notiks, tas būs 991 kilometra augstumā virs Vedela jūras. Neviens uz Zemes apdraudēts nav arī šādā gadījumā – tik sīkas atlūzas, ja arī nonāktu Zemes atmosfērā, tur arī sadegtu, taču ticamāks scenārijs ir, ka atlūzas vēl kādu laiku paliktu orbītā un drīzāk apdraudētu citus satelītus.

"Šī potenciāli var izvērsties par vienu no postošākajām sadursmēm pēdējā laikā," izdevumam "Science Alert" skaidro Flindera universitātes Adelaidē, Austrālijā, eksperte Alise Gromana.

"Mēs vēl neesam sasnieguši to brīdi, kad varam aktīvi savākt atlūzas no orbītas, tāpēc tās kādu laiku būs tur, augšā. Tā kā orbītas augstums šajā gadījumā ir ap 1000 kilometriem, šīs atlūzas Zemes atmosfērā nenonāktu tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, tās, visticamāk, orbītā būtu diezgan ilgu laiku," piebilda Gromana.

Jau janvārī "LeoLabs" brīdināja par diviem veciem satelītiem, kas viens otram palidoja garām dažu desmitu metru attālumā. Toreiz iespējamība, ka notiks sadursme, bija apmēram 1 pret 100. Sliktākais scenārijs nepiepildījās.

Pagaidām arī kopumā, kaut orbītā vecu un nefunkcionējošu satelītu ir ļoti daudz, sadursmes ir samērā retas, taču ar katru jaunu gadījumu atlūzu ir arvien vairāk, tādējādi arī palielinot iespēju sadursmēm nākotnē.

To, ka kosmosa "draza" ir problēma, apzinājušas arī visas lielākās kosmosa aģentūras, aktīvi strādājot pie risinājumiem, lai nākotnē telpu ap Zemi varētu sakopt.

Tags

Astronomija Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form