Foto: NASA
Kur vien cilvēks spēris savu kāju (vai šajā gadījumā – lidinājis kosmiskos aparātus), tur pēc tam mēdz palikt atkritumi. Diemžēl arī kosmosa izpētei un dažādu mums sen jau par ikdienu kļuvušu pakalpojumu – navigācijas, satelītfoto, TV u.c. – nodrošināšanai ir savas sekas. Proti, katrai tehnoloģijai ir savs ekspluatācijas mūžs, bet pēc tam tā vai nu tiek utilizēta un pārdzimst jaunos materiālos un secīgi arī jaunās iekārtās, vai kļūst par atkritumiem.

Diemžēl "mirušos" Zemes mākslīgos pavadoņus tik vienkārši savākt un utilizēt nevar, tāpēc Zemes orbītā nu jau izveidojusies pamatīga "izgāztuve", turklāt vislielākās problēmas rada nevis liela izmēra iekārtas vai atlūzas, kuru trajektoriju un atrašanās vietu varam izsekot, bet gan sadursmju rezultātā radušās nelielās atlūzas. Atskanējuši brīdinājuma zvani, ka šonedēļ atlūzu skaits orbītā atkal varētu pieaugt – ir iespējama divu "mirušu" pavadoņu sadursme.

"LeoLabs", kas izseko kosmosa "gružus", brīdina par šonedēļ gaidāmu saspringtu mirkli ¬– ļoti tuvu viens otram garām palidos divi "miruši" pavadoņi. Viens no tiem ir 1983. gadā NASA, Lielbritānijas un Nīderlandes palaistais kosmiskais teleskops IRAS (Infrared Astronomical Satellite), kurš funkcionēja vien nepilnu gadu, tomēr ievāca lērumu vērtīgu datu, tostarp četras reizes (12, 25, 60 un 100 mikrometru viļņos) kartēja 96 procentus naksnīgo debesu. Otrs ir vēl senāks pavadonis, 1967. gadā palaistais zinātniskais pavadonis GGSE-4.

Saskaņā ar "LeoLabs"projekcijām, abi pavadoņi palidos viens otram garām 15 līdz 30 metru attālumā, kas kosmiskos mērogos uzskatāms par ļoti tuvu attālumu.

Tiek lēsts, ka sadursmes varbūtība ir 1 no 100. Kaut šāda varbūtība var šķist visai niecīga, gadījumā, ja piepildīsies sliktākais scenārijs, zemajā Zemes orbītā būs par vairākiem tūkstošiem jaunu atlūzu vairāk. Viens no pavadoņiem – IRAS (ilustrācijā) – arī ir visai prāvs, tā masa ir aptuveni tonna. GGSE-4 ir krietni mazāks, tā masa ir aptuveni pieci kilogrami, taču ir savienots ar tikai samērā nesen deklasificētu militāro satelītu "Poppy 5", kura masa ir 85 kilogrami.

Kritiskais brīdis būs 30. janvārī pulksten 1:39:35 naktī pēc Latvijas laika aptuveni 900 kilometru augstumā. Nav arī nekādu iespēju pavadoņus pārvirzīt, jo saziņa un instrukciju nosūtīšana tiem sen vairs nav iespējama.

"Es uzskatu, ka šī ir viena no lielākajām varbūtībām sadursmei, kādu esam pieredzējuši ilgā laikā," vietnei "Science Alert" skaidro kosmosa arheoloģe Alise Gormana no Flindera Universitātes Adelaidē, Austrālijā. Bieži vien kosmiskie aparāti veic preventīvus izvairīšanās manevrus jau tad, kad kāds cits objekts pietuvojas vairāku desmitu kilometru attālumā, tāpēc 15 līdz 30 metru attālums patiešām ir niecīgs. Jāņem vērā, ka satelītam "Poppy 5" arī ir vairāk nekā 15 metrus gari izvirzījumi, kas kalpoja satelīta stabilizēšanai.

Ja notiks sadursme, "tā būs ārkārtīgi lielā ātrumā. Šādā ātrumā mazākais no satelītiem, visticamāk, pilnībā sašķīdīs," radot lērumu jaunu atlūzu, skaidro Gormana. Savukārt šīs atlūzas apdraudēs vēl funkcionējošus pavadoņus.

Pat ja nepiepildīsies sliktākais scenārijs un šī sadursme nenotiks, aizvien vairāk un vairāk satelītu tuvojas savas ekspluatācijas noslēgumam, tāpēc šādas situācijas nākotnē ir teju neizbēgamas. Labā ziņa ir tāda, ka pasaules kosmosa aģentūras aktīvi plāno Zemes orbītas sakopšanas misijas, par kurām vēstīja arī "Campus".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!