Fulgurītus mēdz dēvēt par zibens fosilijām. Tie ir neregulāri veidojumi, kas rodas, zibens spēriena rezultātā izkūstot un pēc tam strauji sacietējot smiltīm, augsnei, iežiem. Fulgurīti mēdz būt arī visnotaļ skaisti. Taču ne tikai vizuālais aspekts ir saistošs – tik ekstrēmā procesā kā zibens spēriens reizēm rodas arī savienojumi, kas iepriekš nebija zināmi un pētīti. Arī šajā gadījumā Pasekam ir pamatotas aizdomas – Floridā atrastais veidojums sevī glabā šādu savienojumu.
Fulgurītu neatrada zinātnieki, bet gan iedzīvotāji, kuru īpašumā esošajā kokā ieblieza zibens. Apjautuši, ka šis veidojums varētu būt kādam interesants – kaut vai kā dekoratīvs objekts – atradēji to lūkoja pārdot. Paseks šo iespēju izmantoja un sāka aptuveni septiņus centimetrus garo un divus centimetrus plato fulgurītu pētīt, palīgā aicinot Luku Bindi, minerālu un kristālu pētnieku no Florences Universitātes Itālijā.
Paraugs pāršķelts, lai izpētītu, kādi savienojumi šajā milzīgajā enerģijas izlādes brīdī izveidojušies fulgurītā. Viens no tiem bija "iepriekš neredzēts, krāsains, kristālisks veidojums", vēsta paziņojums Dienvidfloridas Universitātes vietnē.
Foto: Luca Bindi, Tian Feng, Matthew A. Pasek
Pētījums lasāms zinātniskajā izdevumā "Nature Communications Earth & Environment".
