Viena no lieliskākajām pastas īpašībām ir dažādās formas – forma pilda ne tikai estētisku funkciju, bet arī praktisku. Katra labāk piemērota kādam konkrētam ēdienam vai mērces tipam. "Jo raupjāka pastas virsma, jo labāk tā notur un uzsūc mērci. Ja pastas formai raksturīgi izliekumi, spraugas un dobumi, tad tā spēs absorbēt un noturēt smagākas un bagātīgākas mērces, piemēram, gaļas mērces, dažādu veidu ragū un dārzeņu mērces. Savukārt pasta ar gludāku formu un bez izliekumiem, būs piemērota vieglām mērcēm, kas gatavotas no olīveļļas vai baltvīna," skaidrots "Tasty.lv" ceļvedī par perfektu pastas formas un mērces saderību.
Taču, ja spageti, lingvīnī un līdzīgas formas pasta nevārītā veidā ir visai kompakta un iepakojumā aizņem maz vietas, tad spirāles, "trubiņas", gliemežnīcas vai līdzīgas formas ar lieliem izliekumiem un dobumiem pie vienāda produkta neto svara prasa daudz lielāku iepakojumu, jo lielāko daļu tilpuma aizņem gaiss. Laikā, kad arvien vairāk tiek domāts par videi draudzīgākiem produktu iepakošanas risinājumiem, šis ir interesants pētījumu virziens. Mazāki iepakojumi nozīmē ne tikai mazāk materiāla, bet arī mazāk aizņemtas vietas uzglabāšanā un transportēšanā, kas summā ilgtermiņā nozīmē mazāk iztērētu resursu, piemēram, degvielu, jo nepieciešams mazāk reisu, lai aizvestu līdzīgu preces daudzumu.
Lūk, tāpēc zinātnieki ķērās pie darba, lai izpētītu – kā panākt, ka pasta laikā pirms lietošanas uzturā ir pēc iespējas kompaktāka, bet pēc pagatavošanas ir vēlamajā formā un ideāli piemērota katram specifiskajam ēdienam!
"Mūs iedvesmoja plakanā iepakojumā iesaiņotas saliekamās mēbeles – tās aizņem maz vietas, padara uzglabāšanu daudz vieglāku, kā arī samazina oglekļa dioksīda "pēdu", kas saistīta ar preču pārvadāšanu," vietne "SciTechDaily" citē Kārnegija-Melona Universitātes Datorzinātnes skolas zinātnieci, "Morphing Matter" laboratorijas direktori Liningu Jao. "Nolēmām papētīt, kā vielu morfēšanas tehnoloģijas, ko izstrādājam savā laboratorijā, varētu radīt plakani sapakojamu (līdzīgi saliekamajām mēbelēm) pastu," bilst pētniece.
Pie šī pētījuma roku pielika 17 zinātnieki gan no divām ASV universitātēm – Kārnegija-Melona Universitātes Pensilvānijā un Sirakjūzas Universitātes Ņujorkā –, gan Džedzjanas Universitātes Ķīnā. Ekspertu kvalifikāciju loks arī plašs – no datorzinātniekiem un datordizaina speciālistiem līdz materiālzinātniekiem un mehānikas inženieriem. Viņu veikums publicēts zinātniskā izdevuma "Science Advances" maija numurā kā centrālais stāsts.
Kāds ir pētnieku izstrādātais risinājums? Kopumā ideja visnotaļ vienkārša. Plakanajos un kompaktai uzglabāšanai labi piemērotajos makaronos tiek iespiestas rievas noteiktās vietās, dziļumā un slīpumā. Mainot šos rievu parametrus, iespējams "ieprogrammēt", kādu formu makaroni pieņems vārīšanas laikā.
Izmantojot pētnieku radīto datormodelēšanu, ražotāji varētu ātri un viegli radīt veselu katalogu ar vēlamajām makaronu formām. Līdzīga tehnoloģija tiek izmantota arī citu materiālu veidošanā.
Pētījuma vadošā autore Je Tao "programmējamos" makaronus pati izmēģināja praksē, iepakojot tos līdzņemšanai pārgājienā. Makaroni aizņēma maz vietas somā, turklāt bija gana izturīgi un nesalūza, kā arī bija vienlīdz viegli pagatavojami uz pārnēsājamās tūrisma gāzes plītiņas kā jebkuri parasti makaroni. Arī par garšu sūdzību pētniecei nebija. "Šī pasta gan pēc tekstūras, gan garšas un izskata bija līdzvērtīga tradicionālajai pastai," apgalvoja Tao.
Lūkosim, vai nākotnē mūsu plauktos nonāks kompaktā "transformeru" pasta!
