Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta "RSU Veselības ekspresis" astotajā epizodē tiekas divas ekspertes – Ieva Ruža, Iekšķīgo slimību katedras docētāja un endokrinoloģe, kas ikdienā ārstē pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, un RSU maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija absolvente, sociālantropoloģe Ilze Mileiko. Ekspertes kopā meklē atbildi arī uz jautājumu, vai laipnība varētu izglābt šos Ziemassvētkus?
Pirms vairākiem gadiem Hārvarda Universitātes zinātnieki pievērsās laipnības un nelaipnības atstātās ietekmes izpētei uz cilvēku. Viņi noskaidroja, ka 80% gadījumu cilvēki, kuri saņēma nelaipnu attieksmi, turpināja par to pārdzīvot, 61% gadījumu samazinājās viņu kognitīvās spējas, 38% darba kvalitāte, bet katrs ceturtais negācijas nodeva tālāk. Nelaipna attieksme, kā izrādījās, ietekmē ne tikai tos, kuri ir tieši tās saņēmēji, bet arī cilvēkus, kuri šo procesu vēro.
"Medicīnā pirmie pētījumi tika veikti starp ķirurgiem – kā viņu attieksme ietekmē operācijas iznākumu un anesteziologu un māsu spējas kvalitatīvi darboties tās laikā. Kustības Laipnība glābj dzīvības jeb angliski Civility saves lives viens no vēstnešiem ir mans kolēģis no Lielbritānijas Kriss Tērners (Chris Turner). Viņš guvis pierādījumus tam, cik ļoti svarīga teicamu ārstniecības rezultātu sasniegšanā ir gan mediķu savstarpējā attieksme, gan attiecības ar pacientu. Nelaipnības cena ir mediķu pieļautās kļūdas. Kad uz mums sakliedz, iestājas smadzeņu sasaluma pozīcija, sastingstam, jo nesaprotam, kā reaģēt. Šī smadzeņu aizsargreakcija var būt liktenīga medicīnā, jo kognitīvās spējas samazinās par 61%," skaidro endokrinoloģe Ieva Ruža.
Sociālantropoloģe Ilze Mileiko aicina uz laipnību paraudzīties plašāk: "Laipnība nav tikai vārdos vai žestos paustais, bet arī kopējā sistēmas attieksme – kā šī sistēma darbojas, kādi tajā ir pieejamie resursi, vai tie ir pietiekami un kāda ir attieksme pret mediķiem un pacientiem. Ārkārtas apstākļos varam redzēt, cik daudz laipnības ir šajā sistēmā."
Podkāstā eksperti sarunājas arī par to, kāpēc ikdienā Latvijā bieži saskaramies ar nelaipnu attieksmi un kāpēc, esot ārzemēs, cilvēki šķiet iejūtīgāki un pieklājīgāki. "Dzīvojot Kanādā, pamanīju atšķirības sajūtu ziņā," ar savu pieredzi dalās Ilze Mileiko, "proti, cilvēki pret mani neizturējās aizdomīgi. Viņi pirmkārt manī redzēja labu, uzticamu cilvēku, kamēr Latvijā ir sajūta – sākumā jāpierāda, ka es esmu šīs draudzības un labestības vērta. Evolūcijas ceļā mums kā sugai ir bijis noderīgi citus uztvert draudzīgi, kas palielināja iespējas izdzīvot, bet kāpēc Latvijā šāds mehānisms nav bijis noderīgs un esam tik aizdomīgi viens pret otru? Atbilde jāmeklē vēsturē, piemēram, kā padomju laikā šāda labestība un uzticēšanās varēja atmaksāties?"
Daktere Ieva Ruža dod vienkāršus padomus, kā ikdienā trenēt spēju savaldīt dusmas un neizgāzt tās pār citiem. "Pirmkārt, mācieties atpazīt savas emocijas. Otrkārt, izmantojiet seno, bet ārkārtīgi spēcīgo neirozinātnisko metodi elpot dziļi un skaitīt līdz desmit – tas mūsu frontālo pieres daļu spēj atkal padarīt aktīvu un novadīt dusmu impulsu, atturot no vēlmes uzkliegt. Nogaidiet, tikai tad, kad šīs spēcīgās emocijas ir norimušas, mēs varam, nevienu neaizvainojot, izteikt savu neapmierinātību. Treškārt, uzlieciet mākslīgo smaidu – neirozinātniski ir pierādīt, ka smadzenes to uztver kā patiesu, pēc neilga brīža tas radīs iekšējo labsajūtu. Un pēdējais – ikdienu trenējiet pateicību. Tā spēcīgi attīsta laipnību sevī un spēju to nodot tālāk. Mēs varam ar elementāriem līdzekļiem ikdienas dzīvi radīt stabilāku un mierīgāku, bez naida vienam pret otru – labdien, paldies, smaids un laipns vārds."
--
Raidieraksts ir pieejams platformās "Spotify" un "Podbean". Jaunais podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS "Pasažieru vilciens" kopš 2013. gada kopīgi īstenotās akcijas "RSU Veselības ekspresis". Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī jaunā podkāsta mērķis, lielāku akcentu liekot uz starpdisciplināro aspektu, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.