"Delfi" jau pērn vēstīja par "AirCar" pirmo izmēģinājumu. Kopš tā laika slovāku lidauto veicis 142 sekmīgas piezemēšanās. Pēdējā – Bratislavas starptautiskajā lidostā 28. jūnija agrā rītā, "AirCar" mērojot ceļu no Nitras. Attālums starp abām pilsētām pa gaisa līniju ir aptuveni 70 kilometri.
Pēc nosēšanās profesora Stefana Kleina lolojumam nepieciešamas aptuveni trīs minūtes, lai no lidošanai piemērotās konfigurācijas pārietu uz sauszemes satiksmei pielāgoto – tiek sakļauti spārni un pēc tam "aste" ar horizontālo stabilizatoru ievirzās iekšā par aptuveni 60 centimetriem. Nu "AirCar" izskatās pēc neparasta sporta superauto ar propelleru aizmugurē. Pēc tam gan pats Kleins, gan kompānijas "Klein Vision" līdzdibinātājs Antons Zajačs ar braucamo mēroja ceļu no lidostas līdz Bratislavas centram, kur abus sagaidīja žurnālisti. Izmantojot šādu hibrīdu ceļošanas modeli, izdevās attālumu mērot divtik īsā laikā nekā tad, ja no Nitras uz Bratislavu brauktu pa šoseju.
"AirCar" prototips ir aprīkots ar BMW dzinēju, kura jauda ir 160 zirgspēki, un fiksētu propelleru. Nekādu sīkāku detaļu par specifikāciju pašlaik nav. Zināms vien tas, ka pirmais protoips gaisā spēj pārvietoties ar maksimālo ātrumu 190 kilometri stundā, pārvadājot divus cilvēkus (maksimālā kravnesība – ne vairāk par 200 kilogramiem). Iepriekš Slovākijas Civilās aviācijas pārvaldes uzraudzībā kopumā "AirCar" gaisā izmēģinājumos pavadījusi 40 stundas, sasniedzot maksimālo augstumu 2,5 kilometri.
Lidojumā no Nitras uz Bratislavu aparāta spēju robežas gan netika pārbaudītas – lidojums notika kruīza ātrumā ar 170 kilometriem stundā. Pats Kleins šī pārlidojuma pieredzi raksturoja lakoniski – kā "normālu un patīkamu".
Plānā jau ir arī otrais prototips, kas būšot aprīkots ar 300 zirgspēku dzinēju, tādējādi sasniedzot kruīza ātrumu jau 300 kilometri stundā. Maksimālā lidojuma distance ar bez degvielas uzpildes būšot 1000 kilometru.
Pirmā prototipa izstrāde izmaksājusi ap diviem miljoniem eiro un prasījusi divus gadus, taču "Klein Vision" savu likmi liek uz ekspertu prognozēm, ka tuvā nākotnē šādi "gaisa taksometru" pakalpojumi būs ļoti pieprasīti. "ASV vien ir ap 40 tūkstošiem lidaparātu pasūtījumu. Ja mēs kaut 5% no tiem pārliecinām par labu lidauto, nevis parastai nelielai lidmašīnai, mums būs milzīgs noieta tirgus," cer "Klein Vision" līdzdibinātājs Rajačs.
Arī investīciju banka "Morgan Stanley" nesen prognozēja, ka 2040. gadā lidauto tirgus sektors pasaulē būs ap 1,5 triljonu ASV dolāru (ap 1,26 triljonu eiro) vērts. Tiesa, jāatceras, ka "AirCar" aizvien ir nepieciešams kvalitatīvs skrejceļš – tas ir šī prototipa ierobežojums. Lielās metropolēs, iespējams, praktiskāki būs VTOL (vertical take-off and landing) jeb vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidaparāti (arī hibrīdi starp lidaparātu un auto). Tāpat šādu īsu distanču mērošanai paredzētu "gaisa taksometru" sektors cītīgi strādā pie inovācijām, lai pārietu no iekšdedzes uz elektrodzinējiem arī gaisa satiksmē.
Tikmēr par slovāku lidauto "AirCar" doktors Stīvens Raits no Rietumanglijas Universitātes izteicies, ka tas ir "superauto "Bugatti Veyron" un "Cesna 172" lidmašīnas mīlas bērns," bet atzina, ka viņam aizvien ir "simts jautājumu par šī transportlīdzekļa sertifikāciju".
"Jebkurš var uztaisīt lidmašīnu, bet būtiskākais ir uztaisīt tādu, kas lido, un lido miljons stundas ar cilvēkiem kabīnē bez starpgadījumiem. Nevaru sagaidīt dokumentu, kurā rakstīts – ar šo ir droši lidot un to ir droši pārdot," izdevumam BBC komentē Raits.
