Cilvēks jau no saviem pirmsākumiem ir bijis iekarotājs gan šī vārda labākajā, gan sliktākajā nozīmē. Ir iekarotas citas tautas, bagātības, resursi, kā arī iekarojumu laikā atklātas jaunas zemes, zināšanas un prasmes, kuru ietekmē cilvēce attīstījusies līdz tādam līmenim, kādu to zinām mūsdienās. Taču iekarojamā uz Zemes laika gaitā kļuvis arvien mazāk, kas mudinājis cilvēku lūkoties pēc jaunā ārpus mūsu planētas robežām. Saules sistēmā ir septiņas vēl iekarojamas planētas un desmitiem šo planētu pavadoņu, taču mūsu, cilvēku, uzmanību visvairāk piesaistījis Marss. Kā gadījies, kā ne, bet sarkanā planēta nosaukta romiešu kara dieva vārdā.

Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!

Visus rakstus vari apskatīt šeit.

Pirmie mēģinājumi uz Marsu nogādāt kādu kosmosa kuģi sākās Padomju Savienībā 1960. gadā, taču tie cieta neveiksmi – kosmosa kuģiem pat nesasniedzot Zemes orbītu. Pagrieziena punkts notika 1964. gadā, kad ASV kosmosa zonde "Mariner 4" pēc astoņus mēnešus ilga lidojuma sasniedza Marsu un uzņēma pirmos sarkanās planētas tuvplāna foto. Kopumā tika iegūtas 22 fotogrāfijas, kurās redzama krāteriem izraibināta planētas virsma. Tāpat tika secināts, ka planētai ir vien ļoti, ļoti plāna atmosfēra, kas lielākoties sastāv no oglekļa dioksīda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!