Foto: DELFI
Noteikti ne reizi vien esi "cepies" par laikapstākļiem – lietusgāze tieši tad, kad jādodas uz darbu, spēcīgs vējš tieši tad, kad tikko esi ieradies pavadīt saulainu sestdienu pludmalē, pēkšņs blāķis sniega aprīlī, kad viss jau bija nokusis un pavasaris šķita tepat ap stūri. Ik pa laikam te, uz Zemes, patrāpās arī kāda viesuļvētra, zemestrīce, cunami vai aukstuma vilnis. Taču šis viss mums ir nosacīti ierasta lieta salīdzinājumā ar apstākļiem un laika prognozi, kas būs jāņem vērā, cilvēkiem dototies uz Marsu. Un tas notiks jau tuvākajās desmitgadēs. Ir vairākas būtiskas īpašības, kas Marsu padara līdzīgu Zemei un tādējādi par perspektīvāko variantu mūsu otrajām mājām Saules sistēmā. Taču ir arī virkne atšķirību un arī ne viens vien veids, kādos diena uz Marsa kosmiskos ceļotājus var nonāvēt.

Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!

Visus rakstus vari apskatīt šeit.

Marsam un Zemei esot savstarpēji visizdevīgākajā pozīcijā šādam starpplanētu reisam, ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām ceļš vienā virzienā tāpat prasa vismaz pusgadu. Diezgan ilgi, vai ne? Tāpēc centīsimies turp un atpakaļ aizšaut viena raksta garumā, lai saprastu, kāda tad varētu izskatīties diena uz Marsa.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!