Mehanizētie zemieši uz Marsa: zondes un roveri, kas iepazīst sarkano planētu

Līdz brīdim, kad uz Marsu varēsim sūtīt pirmos pētniekus cilvēka izskatā, vēl kāds laiciņš jāpagaida, bet pašlaik mums jāiztiek ar informāciju, ko no sarkanās planētas iegūst turp aizsūtītie mehāniskie izlūki. Tiesa, "jāiztiek" noteikti nav adekvāts apzīmējums Marsa mehānisko pētnieku varēšanai. Jā, pirmās zondes, kas devās kaimiņplanētas virzienā, tik vien spēja, kā, garām lidojot, uzņemt kādu attēlu, bet pašlaik tur atrodas veselas izpētes laboratorijas, kuru roboti spēj klausīties, skatīties, ievākt iežus un rūpīgi izpētīt situāciju uz Marsa, kā arī iegūt vērtīgu informāciju par planētas pagātni. Turklāt jau nokļūšana līdz planētas orbītai vien bija gana sarežģīts uzdevums.

Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!

Visus rakstus vari apskatīt šeit.

Pirmie mēģinājumi pietuvoties sarkanajai planētai aizsākās pagājušā gadsimta 60. gados. Cīņā par to, kurš pirmais pietuvosies Zemes mazajam kaimiņam, sākotnēji iesaistījās divas lielvaras – Padomju Savienība un ASV. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Marsa izpētē dominē ASV, bet retu reizi kādu zondi planētas virzienā aizsūta arī citas valstis, piemēram, Ķīna, Japāna vai Apvienotie Arābu Emirāti.