Uzturies svaigā gaisā un sporto arī ziemā!
Foto: Bigstock photo
Uzturies svaigā gaisā un sporto arī ziemā!
Kaut arī ārā vēl ir ziema, pavasaris nav aiz kalniem. Par to domājot, daudzas sirdis sāk sisties straujāk. Tas gan ir labi tikai līdz brīdim, kad regulāri pārsitieni vēsta par nopietnām veselības problēmām. Sirdij it nemaz nepatīk mazkustīgs dzīvesveids, kuram tik daudzi ļaujas gada tumšajos mēnešos. Kā rūpēties par savu sirdi, lai būtu vieglāk sagaidīt pavasari, un kā svaigs gaiss var palīdzēt, stāsta ārsts-kardiologs Dr. Daiņus Gilis P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centrā.
Kaut arī ārā vēl ir ziema, pavasaris nav aiz kalniem. Par to domājot, daudzas sirdis sāk sisties straujāk. Tas gan ir labi tikai līdz brīdim, kad regulāri pārsitieni vēsta par nopietnām veselības problēmām. Sirdij it nemaz nepatīk mazkustīgs dzīvesveids, kuram tik daudzi ļaujas gada tumšajos mēnešos. Kā rūpēties par savu sirdi, lai būtu vieglāk sagaidīt pavasari, un kā svaigs gaiss var palīdzēt, stāsta ārsts-kardiologs Dr. Daiņus Gilis P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centrā.
Kāpēc streiko sirds?
Lai cilvēks būtu vesels un labi justos, par savu veselību ir jārūpējas, atgādina kardiologs Dr. Daiņus Gilis. Laba veselība un pašsajūta ir katra paša, nevis ģimenes ārsta vai kādu ārēju apstākļu atbildība, un nebūt nav jāgaida problēmas, lai par sevi rūpētos. Tomēr ārsta pieredze rāda, ka praksē tā vis gluži nenotiek, tāpēc Latvijas sabiedrībai kopumā būtu jāsāk domāt profilaktiski un jau no mazotnes bērniem mācīt, ka reizi pa reizei vajag nodot asins analīzes vai izmērīt asinsspiedienu arī bez īpašām sūdzībām. Viens no profilakses pasākumu pamatiem, kas jāieaudzina jau no bērnudārza vecuma, ir veselīgs ēšanas un fizisko aktivitāšu režīms.
Dr. Daiņus Gilis, Ārsts-kardiologs P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centrā
Foto: Publicitātes
Pēdējo divu gadu laikā, pēc Covid-19 parādīšanās, uz konsultācijām nāk arvien vairāk jaunu cilvēku ar patiešām nopietnām sirds veselības problēmām: paaugstinātu asinsspiedienu, biežām ekstrasistolēm – pārsitieniem jeb sirds kūleņiem, paaugstinātu holesterīnu utt. Visi kā viens atzīst, ka dzīvesveids ir kļuvis sēdošs, darbs lielākoties notiek tiešsaistē, fiziskie treniņi pēc pandēmijas nav atsākti, ēdiens tiek pasūtīts uz mājām. Manuprāt, jāsāk ar to, ka iespēju robežās jāatgriežas pie tāda dzīvesveida, kāds tika piekopts pirms pandēmijas – pašiem jāiet uz veikalu pēc pārtikas, jādodas uz darba vietu, kaut arī atsevišķās profesijās no mājām var strādāt pastāvīgi.
Dr. Daiņus Gilis, Ārsts-kardiologs P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centrā
Kā ikdienā stiprināt sirdi un asinsvadu veselību?
"Tagad ir daudz noderīgu viedierīču, piemēram, viedpulksteņi, kas skaita soļus, patērēto kaloriju daudzumu, aktivitātes ilgumu – esmu novērojis, ka šīs ierīces patiešām motivē cilvēkus un mudina vērot savu progresu," saka Daiņus Gilis.
Neskaitot atsevišķas cilvēku grupas ar noteiktām slimībām, visiem ir ieteicamas fiziskās aktivitātes sava komforta līmenī un nedaudz virs tā, saka ārsts. Eiropas Kardiologu biedrība rekomendē 2,5 līdz 6 stundas nedēļā vidējas intensitātes aktivitāšu vai 75 minūtes līdz 2,5 stundas nedēļā augstas intensitātes aktivitāšu. Tiem, kam tas nav pa spēkam, ir jābūt pēc iespējas aktīviem atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim.
Runājot par uzturu, tas, ko agrāk uzskatīja par normālu ēšanu, tagad iecelts specifisku diētu kategorijā. Kad pieejami tik daudzi dažādi pusfabrikāti, ātrā ēdināšana, ēdiena pasūtīšana uz mājām bez iespējas kontrolēt, kā ēdiens pagatavots, cilvēki attālinās no veselīga uztura kultūras. Bet no kardiologa skatupunkta veselīgs ēšanas režīms ir sirds-asinsvadu slimību profilakses pamats. Sirds būs pateicīga par Vidusjūras diētas pamatprincipiem, nepiesātinātiem taukiem, pavisam nedaudz sāls un cukura, augu valsts produktiem, šķiedrvielām bagātu uzturu – graudaugiem, augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem un riekstiem. Arī alkohola patēriņu vajadzētu ierobežot līdz 100 gramiem nedēļā. Vismaz reizi nedēļā ir ieteicamas treknās zivis un ir jāierobežo gaļas izstrādājumu uzņemšana uzturā.
Runājot par uzturu, tas, ko agrāk uzskatīja par normālu ēšanu, tagad iecelts specifisku diētu kategorijā. Kad pieejami tik daudzi dažādi pusfabrikāti, ātrā ēdināšana, ēdiena pasūtīšana uz mājām bez iespējas kontrolēt, kā ēdiens pagatavots, cilvēki attālinās no veselīga uztura kultūras. Bet no kardiologa skatupunkta veselīgs ēšanas režīms ir sirds-asinsvadu slimību profilakses pamats. Sirds būs pateicīga par Vidusjūras diētas pamatprincipiem, nepiesātinātiem taukiem, pavisam nedaudz sāls un cukura, augu valsts produktiem, šķiedrvielām bagātu uzturu – graudaugiem, augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem un riekstiem. Arī alkohola patēriņu vajadzētu ierobežot līdz 100 gramiem nedēļā. Vismaz reizi nedēļā ir ieteicamas treknās zivis un ir jāierobežo gaļas izstrādājumu uzņemšana uzturā.
Foto: Publicitātes
Kā svaigs gaiss var palīdzēt?
Uzturēšanās ārpus telpām nozīmē vairāk kustību un tīra gaisa, kura cirkulācija un atjaunošanās notiek pastāvīgi atšķirībā no gaisa iekštelpās. Arī gaisa kvalitāte ārā ir nesalīdzināmi labāka, jo tajā ir mazāk alergēnu un putekļu.
"Svaigu gaisu vislabāk elpot mežā, kur ieelpojam fitoncīdus jeb vielas, ko koki izdala, lai aizsargātos pret kaitēkļiem. Fitoncīdiem ir ierobežota baktericīda un antifungāla iedarbība, un atsevišķi pētījumi liecina, ka, cilvēkam ieelpojot fitoncīdus, ķermenis atbild ar konkrētu balto asins šūnu ātrāku ražošanu un aktivizēšanu, kas savukārt uzlabo imunitāti. Pastaigas svaigā gaisā veicina arī asinsspiediena un kortizola jeb stresa hormona pazemināšanos," stāsta Daiņus Gilis.
Tiesa, vietās ar lielu gaisa piesārņojumu par kādu labumu būs grūti runāt. Pat Eiropas Kardiologu biedrības rekomendācijas iekļauj ieteikumu pacientiem ar augstu sirds-asinsvadu slimību risku izvairīties no ilgtermiņa atrašanās vietās ar lielu gaisa piesārņojumu.
Tiesa, vietās ar lielu gaisa piesārņojumu par kādu labumu būs grūti runāt. Pat Eiropas Kardiologu biedrības rekomendācijas iekļauj ieteikumu pacientiem ar augstu sirds-asinsvadu slimību risku izvairīties no ilgtermiņa atrašanās vietās ar lielu gaisa piesārņojumu.
Foto: Publicitātes
Sportošana ziemā – laba ar mēru
Sliktos laika apstākļos sportot gan būtu ieteicams tikai profesionāliem sportistiem, lai paaugstinātu fiziskās un diskomforta tolerances slieksni. Auksts gaiss provocē muskulatūras saspringumu, un, ja tā ir, piemēram, asinsvadu vai bronhu muskulatūra, cilvēkam var paaugstināties asinsspiediens, trūkt elpas, un īpaši tas attiecas uz bronhiālās astmas un sirds-asinsvadu slimniekiem.
Daiņus Gilis saka – ziemā brišana pa sniegu un cīņa ar slidenu ceļu jau ir pietiekami laba fiziskā aktivitāte: "Slidenā laikā koncentrēšanās un specifisku muskuļu grupu sasprindzināšana sagādā labu noslodzi. Pastaigas ātrā solī un nūjošana saprāta robežās arī ir laba aktivitāte asinsvadu un elpceļu trenēšanai. Aktīvākas ziemas atpūtas cienītājiem laba izvēle ir slēpošana – gan distanču, gan kalnu trasēs."
"Vai nodarboties ar skriešanu ziemā vajadzētu katram – manuprāt, nē, jo laikapstākļi var izprovocēt dažādu slimību saasināšanos. Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar neprofesionālo sportu, laikapstākļi ir jāizvērtē kontekstā arī ar fizisko drošumu, lai mazinātu traumatisma risku. Turklāt pamatīgā salā var apsaldēt elpceļu gļotādu, kas uz laiku var nopietni pasliktināt elpceļu imunitāti. Taču kopumā skriešana ir rekomendējama vismaz 75 minūtes līdz divarpus stundas nedēļā. Ziemā tas jādara sava komforta robežās, kuras nevajadzētu pārbaudīt, ja vien neesat profesionāls sportists," skaidro kardiologs.
"Vai nodarboties ar skriešanu ziemā vajadzētu katram – manuprāt, nē, jo laikapstākļi var izprovocēt dažādu slimību saasināšanos. Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar neprofesionālo sportu, laikapstākļi ir jāizvērtē kontekstā arī ar fizisko drošumu, lai mazinātu traumatisma risku. Turklāt pamatīgā salā var apsaldēt elpceļu gļotādu, kas uz laiku var nopietni pasliktināt elpceļu imunitāti. Taču kopumā skriešana ir rekomendējama vismaz 75 minūtes līdz divarpus stundas nedēļā. Ziemā tas jādara sava komforta robežās, kuras nevajadzētu pārbaudīt, ja vien neesat profesionāls sportists," skaidro kardiologs.
Foto: Shutterstock
"Olainfarm" jau 50 gadus rūpējas par Latvijas sabiedrības veselību un ar prieku dalās uzkrātajā pieredzē un noderīgos padomos.