2022. gadā pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas ekonomika nonāca bezprecedenta sankciju situācijā. Valsts zaudēja visus galvenos eksporta tirgus, ārpus valsts esošās zelta valūtas rezerves tika arestētas, savukārt Centrālā banka izpārdeva pāri palikušo, lai pasargātu valūtu no krišanas.
Situācija Krievijas ekonomikā ir katastrofāla – puse zelta valūtas rezervju iesaldēta un var tikt konfiscēta, valsts zaudējusi pusi naftas eksporta, vairāk nekā 80 procentus gāzes, metāla, koksnes un autorūpniecības eksporta, kā arī daudz ko citu.
17. janvārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pērn Krievijas ekonomikas kritums bijis vien 2,5% no IKP. Viņš gan uzreiz atrunājās, ka tā esot prognoze, jo dati par IKP pagaidām pieejami vien no janvāra līdz novembrim. 10 mēnešos, kā liecina Krievijas Ekonomikas ministrijas dati, IKP kritums bijis 2,1%, un to Putins pasniedza gandrīz kā uzvaru. Pasaules Banka prognozēja 4,5% kritumu. Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija – 3%, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēsa, ka tas varētu sasniegt 3,4% līmeni.
Turklāt Putins neteica ne vārda par inflāciju. Pērn vidējā gada inflācija, pēc Krievijas datiem, sasniedza 13,75%. Tas ir vien par pusprocentu mazāk, nekā prognozēja SVF (13,8%), un gandrīz pusotru reizi vairāk nekā pirms kara, 2021. gadā (8,73%). Un tomēr fakts paliek fakts: neraugoties uz karu un sankcijām, Krievijas ekonomika pagājušajā gadā sarukusi krietni mazāk, nekā gaidīts.
Ietekme uz sankciju galveno objektu – Krievijas gāzes un naftas sektoru – parādīsies tikai 2023. gadā. "Delfi" aptaujātie ekonomikas eksperti Krievijai prognozē ekonomisko katastrofu, tomēr sociālus satricinājumus valstī neparedz.
