Foto: Shutterstock
Pagājušonedēļ spāņu laikraksts “El País” ziņoja, ka zinātnieka Huana Karlosa Ispisvas Belmontes komandai izdevies radīt pirmo embriju, kas satur cilvēka un pērtiķa gēnus. Šādus organismus, kas satur ģenētisko informāciju no diviem vai vairākiem indivīdiem, dēvē par himērām. Nosaukums aizgūts no grieķu mitoloģijas, kur himēra ir būtne ar lauvas, kazas un čūskas galvām, kas piedzima Ehidnai un Tīfonam. Cilvēku un dzīvnieku hibrīdi mitoloģijā sastopami jau kopš neatminamiem laikiem, taču pēdējos gados zinātnieki sāk apjaust himēru vērtību medicīnā.

Nosaukums aizgūts no grieķu mitoloģijas, kur himēra ir būtne ar lauvas, kazas un čūskas galvām, kas piedzima Ehidnai un Tīfonam. Cilvēku un dzīvnieku hibrīdi mitoloģijā sastopami jau kopš neatminamiem laikiem, taču pēdējos gados zinātnieki sāk apjaust himēru vērtību medicīnā.

Par Belmonti soli tālāk spērusi Japāna, atceļot aizliegumu, kas noteica, ka embrijiem, kuri satur cilvēka šūnas, nedrīkst ļaut attīstīties ilgāk par 14 dienām. Jaunie noteikumi paredz, ka pētnieki drīkstēs radīt cilvēka-dzīvnieka embrijus, kurus transplantēt surogātdzīvniekos, un pat ļaut tiem pilnībā attīstīties. 

Pirmā komanda, kas izmantos jauno kārtību, jau ir pieteikusies. Tokijas un Stenforda Universitātes zinātnieks Hiromitsu Nakauči saņēmis atļauju sākt eksperimentus, kuros tiks izmantotas cilvēka šūnas, lai žurku un peļu embrijos izaudzētu aizkuņģa dziedzeri. “Mēs nesagaidām, ka uzreiz izdosies radīt cilvēka orgānus, taču šādi mēs varam turpināt pētniecību, balstoties uz prasmēm, kuras līdz šim esam apguvuši,” Nakauči norāda laikrakstam “The Asahi Shimbun”. Plānots, ka veiksmīga eksperimenta gadījumā Nakauči to centīsies atkārtot ar cūkām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!