Foto: Māris Morkāns

Krievijas iebrukums Ukrainā baltkrieviem kļuva par pašnoteikšanās momentu, intervijā "Delfi" atklāj Svjatlana Cihanouska. Līdz tam bijusi cīņa par savu brīvību un pret Lukašenko, bet karš ļāvis paskatīties plašāk uz vērtībām – baltkrievi Krievijas vietā izvēlas Eiropu, skaidro Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere. Sarunā viņa pieskaras arī citām tēmām – tautas apslāpētajam nemieram, pretošanās kustībai, Baltkrievijas spēku neiesaistei karā Ukrainā, Lukašenko manevriem, kā arī pašas ģimenes cīņai.

Viņa sarunā stāsta::

- Kādēļ, pretēji Lukašenko apgalvojumiem, tauta nav nomierinājusies;

- Par ko šodien tapusi pretošanās kustība;

- Vai 2020. gadā vajadzēja "dedzināt riepas";

- Kādēļ Baltkrievijas armija netika nosūtīta uz Ukrainu;

- Kā sankciju iemaiņa pret Ukrainas graudu tranzītu palīdzētu Lukašenko;

- Par kādu naudu dzīvo un ko dara, lai bērni neaizmirstu tēvu.


Visi saprot, ka vēlēšanu rezultāti Baltkrievijā tika viltoti, jūs uzvarējāt. Tikmēr jūs pati nepretendējāt uz prezidenta amatu un uzstājāt uz jaunām, godīgām vēlēšanām. Vai šobrīd jūtaties kā Baltkrievijas galva, lai arī esat trimdā?

Mani dēvē dažādi – opozīcijas līdere, demokrātisko spēku līdere, vēlētā prezidente (president-elect), gandrīz NVO... Nosaukums neko daudz nemaina. Esmu viena no miljoniem baltkrievu, kas vēlas pārmaiņas. Un jūtos kā cilvēks, kam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai godīgās vēlēšanās mums būtu jauns Baltkrievijas vadītājs. Tas ir mans mandāts. Apzinos, ka cilvēki drīzāk balsoja nevis "par Cihanousku", bet gan "pret diktatūru". Bet tagad es nedrīkstu teikt: "Esmu nogurusi, aizeju." Tur palicis mans vīrs un vēl tūkstošiem cilvēku – darīšu visu, ko varu, lai viņus atbrīvotu.

Krievijas opozīcijas vājā vieta ir savstarpējās nesaskaņas. Vai jūsu opozīcijai izdodas turēties kopā, būt vienotai dūrei?

Kopā ar mums atbrauca "vecās opozīcijas" pārstāvis Anatolijs Ļebedko – viņš stāstīja, ka agrāk pulcējās septiņi opozīcijas pārstāvji un, lai gan daudzos jautājumos viņiem bija vienādi uzskati, nemitīgi bija jautājums, kuram pirmajam runāt mikrofonā. Un sākās cīņas. Tagad neviens neapstrīd, ka tikai Cihanouskai ir leģitimitāte. Viņa neraujas pie varas, neplāno balotēties, ar viņu nevajag sacensties.

Vai karš jums bija negaidīts?

Mūsu partneri Rietumos brīdināja, ka viss izskatās ļoti slikti. Taču tas bija milzu šoks – mēs nespējām noticēt: ko jūs sakāt, mēs taču Otrajā pasaules karā kopā karojām, nevar viena tauta pret citu tautu iet...

24. februārī bijām vizītē Francijā, četros no rīta saņemtā informācija mūs apstulbināja. Es nesapratu, ko tagad darīt – atgriezties vai turpināt vizīti. Apmeklēju visas ieplānotās tikšanās, taču to fokuss pilnībā mainījās. Bija skaidrs, ka mums jāpauž sava pozīcija – absolūts atbalsts ukraiņiem. Tā arī darījām. Teju uzreiz Baltkrievijā sākās "sliežu karš", mūsu aktīvisti sāka izplatīt informāciju par krievu armijas pārvietošanos. Mēs varējām parādīt ukraiņiem, ka mēs neesam režīms, ka esam ar viņiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!