Foto: No personīgā arhīva
Interesanta sakritība: interviju ar Natāliju sāku uzreiz pēc sarunas ar amerikāņu karavīru, instruktori-brīvprātīgo Ukrainā. Pirms tam mēs ar viņu runājām par sievietēm viņas bataljonā, par to, vai karā ir atšķirība starp sievietēm un vīriešiem, kādas ir atšķirības starp sievietēm Eiropā un Amerikā, galu galā arī par to, kādu sievieti meklē mūsdienu vīrietis. Runājām arī par to, vai vīrietis grib sievieti kareivi mājās vai varbūt tomēr meklē "ērtu", "jauku" sievieti, kas būtu mājas "saimniece", neskatoties uz to, ka aiz loga ir 21. gadsimts.

Ja domājat, ka šis raksts būs seksistisks un sievieti pie plīts slavinošs, jo "tur ir viņas vieta", jūs būsiet vīlušies. Aprunāties ar Natāliju mani uzaicināja virsnieks, ar īpašu cieņu runājot ne tikai par viņu kā mediķi, bet arī par citām sievietēm, ar kurām kopā dienē. Taču jāsaprot, ka saruna notiek Ukrainā, kur vīriešu un sieviešu lomas joprojām ir nedaudz...

Nu, kā lai es pasaku politkorekti – mazliet tradicionālākas. Piemēram, pat tāds sīkums – ja esi vienīgā sieviete vīriešu kompānijā, tev neviens īsti nedos roku, lai sasveicinātos, vienkārši paies garām "neredzot", pat ja tu pati esi pastiepusi roku sveicienam. Un tomēr karš krasi koriģēja "tradicionālās" vīriešu un sieviešu lomas, un vismaz manis satiktie karavīri vairs neskatās uz sievieti kā uz putras vārītāju un autiņbiksīšu mainītāju, bet gan kā uz uzticamu un līdzvērtīgu partneri, kas ved Ukrainu pretī uzvarai – gluži tāpat kā viņi paši.

Dēvē par Tabletīti

"Mana iesauka ir Tabletīte, jo esmu maza, turklāt mans darbs ir saistīts ar tabletēm," smejas ārste Natālija. Un tiešām, pēc šīs 27 gadus vecās sievietes izskata – smalka un maza – man pat šķiet, ka viņas rokās turētais ierocis ir daudz, nu, daudz par lielu viņai. Bet, tiklīdz viņa sāk runāt, es saprotu, cik ļoti kļūdījos. 

Sarunas beigās viņa man pastāstīs par ienaidnieku, kuru nepieciešams nošaut. Tas vajadzīgs, jo... Nu, bet par to raksta beigās. Starp citu, viņas draugi un biedri, ar kuriem viņa kopā dienē, saka, ka "mums vajadzētu tevi saukt par "drapi", jo "tablete" ir krievu vārds".

Karš ir tad, kad mammas nav mājās

"Vai jūsu sešgadīgais dēls saprot, kas notiek?" jautāju Natālijai. "Saprot. Manam dēlam karš pirmkārt nozīmē to, ka viņa mammas nav mājās, ka mamma viņu aizsargā. Viņš saprot, ka viņa mamma cīnās ar krieviem, lai viņi nenāk pie viņa, neizposta māju, lai draugi necieš, lai draugus nenogalina. Jā, viņš man pats to saka. Tāpēc viņš, kā pats saka, paliek mājās, bet mamma aiziet... karā." 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!