Kā savulaik teicis amerikāņu biznesa magnāts un filantrops Vorens Bafets – kad sākas bēgums, ir redzams, kurš peldējies kails. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka tieši tagad, kad Covid-19 lauzis ierasto dzīves ritmu un daudzi Latvijā palikuši bez darba, cilvēki sapratīs ēnu ekonomikas, kas grūtos laikos nesniedz sociālās garantijas, trūkumus. Lai palīdzētu katram valsts iedzīvotājam, neviens Latvijā naudu no gaisa nesviedīs – tā dēvēto "helikopteru naudu", kā minimums, liedz eirozonas regulas. Lai gan, kopumā Eiropas Savienības (ES) palīdzība Latvijai būs prāva – vismaz trīs miljardi eiro, vai spēsim pārdzīvot kārtējo ekonomisko krīzi? Kas mūs sagaida un vai Latvija ir gatava kārtējiem satricinājumiem? To intervijā portālam "Delfi" stāsta Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
Labais un sliktais scenārijs
Kā jūs vērtējat šā brīža kopējo ekonomikas situāciju? Kāds, jūsuprāt, ir šīs krīzes pozitīvais un negatīvais scenārijs?
Latvijas Banka ir gatava abiem – kā labajam, tā sliktajam scenārijam. Tas ir normāli, jo vienmēr pastāv notikumu attīstības parastais, kā arī alternatīvais scenārijs. Ir apstākļi, kurus šobrīd ir grūti prognozēt – cik ilgi vīruss turpinās izplatību pasaulē un Latvijā. Kāpēc ir tik svarīgi to zināt? Lai apturētu vīrusa izplatību, tika ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ekonomikai ir samērā nepatīkami. Vienkārši izsakoties: viens šādu ierobežojumu mēnesis Latvijai atņem aptuveni 2 līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Ir skaidrs: par katru ierobežojumu dienu mēs maksājam ar ekonomikas izaugsmes kritumu.
Manuprāt, optimistiskais scenārijs izskatās šādi: pamazām, pāris mēnešu laikā, mums izdosies tikt galā ar vīrusa izplatību, līdz ar to, arī ekonomika pamazām sāks atgūties. Es ceru, jūnijā epidēmija tuvosies noslēgumam, un ierobežojumi tiks atcelti. Tomēr nevajag lolot ilūzijas, ka vīruss tiks uzvarēts visā pasaulē.
Kā ierobežojumi ekonomikas izaugsmi ietekmēs skaitliski?
Latvijas Banka prognozē iekšzemes kopprodukta samazināšanos šajā gadā par 6,5%. Tomēr šobrīd tā ir ļoti aptuvena prognoze. Kā jau teicu, viss atkarīgs no tā, kad atcels ierobežojumus. Ja ierobežojumi turpināsies ilgākā laika periodā, piedzīvosim ekonomikas kritumu, kas mērāms ar divciparu skaitli. Tad lejupslīde būs dziļāka un nopietnāka.
Vai šī krīze ir salīdzināma ar 2008.gadā piedzīvoto, kad Latvijas ekonomikā par galveno vārdu kļuva "konsolidācija"?
Šobrīd Latvijas ekonomika ir daudz stabilāka, nekā bija 2008.gadā. Šobrīd tā ir daudz sabalansētāka. Tāpēc šobrīd, atšķirībā no 10 gadus seniem notikumiem, valsts ir spējīga atbalstīt savu ekonomiku. Un tas, kā mēs varam novērot, jau šobrīd tiek darīts. 2008. un 2009. gadā Latvijai nebija iespēju aizņemties starptautiskajos tirgos. Toreiz arī, ja atceraties, bija ļoti stingras valsts izdevumu samazināšanas prasības. Ja šoreiz krīze nekļūs dziļāka, ko pilnīgi izslēgt nav iespējams, valdība ar pašlaik jau ieviestajām metodēm, manuprāt, tiks galā ar ekonomikas vājināšanos. Tādā gadījumā Latvija varēs atļauties ieguldīt līdzekļus, lai saglabātu ekonomisko jaudu.
Noteikti jāatzīmē arī tas, ka finanšu sektors šobrīd ir daudz labākā situācijā, nekā tas bija 2008.gadā. Tolaik bankas piedzīvoja likviditātes krīzi, un tām nebija līdzekļu, lai kreditētu ekonomiku. Šobrīd finanšu sektors ir ļoti labā situācijā, un līdzekļu ir pietiekami, lai ekonomikas kreditēšana neapstātos. Pats galvenais ir novērtēt riskus. Esmu pārliecināts, ka ar solidāru atbildību un risku sadalīšanu mēs šo krīzi pārvarēsim daudz vieglāk, nekā 2008.gadā.
2008.gada krīze neatkārtosies
Eksperti apgalvo, ka šī krīze būs dziļākā kopš Otrā pasaules kara laikiem, un daudz dziļāka par 2008.gada krīzi. Daudzas no šīm prognozēm ir biedējošas, jo 2008. gadā Latvijas IKP samazinājās par 25%. Vai šoreiz var notikt tas pats?
Jāņem vērā tas, ka pie atšķirīgiem apstākļiem krīzes attīstības varianti var būt atšķirīgi. Ja runājam par ļoti negatīvu apstākļu attīstību, tad jāatzīst, ka arī pasaules gals ir iespējams. Vai tāda iespēja pastāv? Jā, taču ļoti minimāla. Ja runājam par konkrēto brīdi, es saku, ka nav vajadzības sabiezināt krāsas. Jā, šobrīd ir daudz risku, kas var novest pie ekonomikas krituma. Tomēr atcerēsimies vienu lietu. 2008. un 2009. gada krīze Eiropai bija ļoti smaga, un Latvijai tā bija vēl smagāka. Ja Eiropā ekonomikas kritums bija 4 līdz 5% līmenī, Latvijai tas bija 22 līdz 25%. Šobrīd Eiropas ekonomisti krīzes dziļumu prognozē pēc Eiropas problēmu dziļuma. Iespējams, Eiropai šī krīze tiešām var kļūt par smagāko kopš Otrā pasaules kara, tomēr Latvijai, kas 2008. gadā piedzīvojusi smagu ekonomikas kritumu, situācija nebūs tik dramatiska. Turklāt, šobrīd mums nav iekšējās nelīdzsvarotības, kas pastāvēja 2008. gadā.
Kāda ir Latvijas drošības rezerve ārkārtas situācijā? Nosacīti runājot, cik ilgi varam atļauties sēdēt mājās? Kas notiks brīdī, kad "ārkārtējās situācijas cena" sabiedrībai kļūs pārāk augsta?
Šobrīd valdība, reaģējot uz aktuālo situāciju, rīkojas ļoti adekvāti, ātri un mērķtiecīgi. Nav iemeslu domāt, ka Latvijā būtu pilnībā bloķēta saimnieciskā darbība. Vīrusa aktivitāte Eiropā sāk mazināties, un ES valstu vadītāji sāk runāt pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu. Tie, visticamāk, kādu laiku saglabāsies esošajos apjomos, taču pamazām tiks atviegloti. Uzņēmumiem šobrīd jāmācās strādāt jaunajos apstākļos. Es runāju par attālināto strādāšanu, par to, kā mēs pielāgojamies jaunajiem apstākļiem.
Šobrīd visu uzmanība pievērsta Zviedrijai, kas neieviesa ierobežojumus, lai netraumētu ekonomiku. Daudzi šādu pozīciju kritizē, uzskatot, ka Zviedrijai ekonomika svarīgāka par iedzīvotājiem. Citi, turpretī, uzskata, ka Zviedrija rīkojas pareizi. Kā jūs vērtējat zviedru rīcību?
Mēs Latvijā darām visu, lai glābtu cilvēku dzīvības. Kurš no modeļiem izrādījies veiksmīgāks, uzzināsim, kad krīze būs galā. Tomēr ir jāsaprot viena lieta. Jā, ekonomikā aktivitāti mēra iekšzemes kopprodukta rādītājos. Tomēr tas nav ideāls rādītājs. Statistika ir un paliek tikai statistika, tie ir skaitļi. Šobrīd pats galvenais ir cilvēku dzīvības. Tāpēc šobrīd, manuprāt, ir svarīgi sekot, kas notiek ar viņu ienākumiem. Latvija šobrīd gan finansiāli, gan fiskāli ir gatava nākt talkā, lai cilvēku, kam jāpaliek mājās, nepaliktu bez ienākumiem.
"Helikopteru nauda" – kāpēc ne?
Vēlamies mēs to vai ne, Latvijā ir samērā augsta ēnu ekonomikas daļa – mazliet vairāk par 20%. Ja atmetam jautājuma par to, ka daži algas saņēma aploksnē un nemaksāja nodokļus, morālo pusi, paliek jautājums – kā viņiem šobrīd palīdzēt nenomirt badā?
Protams, šobrīd nedrīkstam ļaut nomirt badā nevienam, un kaut kādā mērā jāatbalsta visvairāk krīzē cietušās sabiedrības grupas. Tomēr visiem ir jāsaprot, ka ēnu ekonomika ir īslaicīga un sabiedrībai nevēlama parādība. Ikvienā sabiedrībā solidaritāte ir viens no galvenajiem jēdzieniem. Mūsu ir mazāk par diviem miljoniem, un, viens otram palīdzot, vieglāk pārvarēsim krīzi.
Krīze vēlreiz pierādīs, ka ēnu ekonomika nevienam nenāk par labu. Tie, kas saņēma aplokšņu algas, nemaksāja nodokļus, nekādu atbalstu no valsts nesaņems. Tiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, nav jāuztur tie, kas nodokļus nav maksājuši. Protams, svarīgi ir noskaidrot, vai šie ļaudis paši izvēlējās strādāt ēnu ekonomikā, vai bija spiesti to darīt. Taču jebkurā gadījumā, ja vēlamies būt solidāri, mums ir jābūt godīgiem. Un, ja vēlamies krīzes laikā saņemt valsts palīdzību, mums ir godīgi jāmaksā nodokļi.
Dažās valstīs, lai palīdzētu visiem, ir nolemts atbalstīt iedzīvotājus tiešā veidā, piešķirot viņiem noteiktas naudas summas. Bieži vien šādu atbalstu sauc par "helikopteru naudu". Kāpēc nav iespējams vienkārši izdalīt naudu iedzīvotājiem, stimulējot pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm, tādējādi neļaujot nomirt mazajam un vidējam biznesam?
Visiem patīk attēls, kurā Indijas radža jāj uz ziloņa un apbārsta ļaudis ar naudu. Tomēr tik vienkārši nemēdz notikt. Ir citi mehānismi, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Šobrīd valdība tieši to arī dara, nodrošinot strādājošajiem dīkstāves pabalstu. Latvijas Banka palielina finanšu resursu pieejamību, turot refinansēšanas likmes ļoti zemā līmenī. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija ļauj bankām neveidot uzkrājumus, ja pēkšņi kāds klients nevar izpildīt savas saistības un viņam tiek dotas kredītbrīvdienas. Šie soļi privātajam sektoram dod iespēju stimulēt pieprasījumu un saglabāt ekonomikas aktivitāti. Kāpēc mēs neesam gatavi izmantot tā saucamo "helikopteru naudas" principu? Latvija ir eirozonas valsts, un monetārā finansēšana eirozonā ir aizliegta. Ja mēs, atrodoties eirozonā, gribētu tā rīkoties, mums būtu jāmaina likumi.
