Foto: Imago/Scanpix/LETA
Atslēgt apkuri un elektrību birojam. Aizsūtīt darbiniekus strādāt no mājām. Tāds ir vairāku valsts un pašvaldības iestāžu plāns. Tādējādi tiek cerēts ietaupīt energoresursus. Par to, cik pamatota ir šāda iecere un kurš galu galā būs tas patiesais ieguvējs, stāsta "Delfi" uzrunātie eksperti.

Gādāt par komfortu vai taupīt?

Darbs no mājām nebūt nav tas labākais risinājums. Energoefektivitātes speciālists Jānis Šipkovs novērojis, ka Covid-19 ietekmē birojos sāka vairāk rūpēties par mikroklimatu. Piemēram, ventilāciju. Savukārt mājās gaiss ir sliktākas kvalitātes. "Liela daļa iedzīvotāju dzīvo "slimās" ēkās, kurās gaisa kvalitāte ir slikta. Tas noteikti var atstāt iespaidu uz darba efektivitāti," atzīst Šipkovs.

Tomēr, ja tiek domāts par energoresursu patēriņa samazināšanu, nevis darbinieka atdevi, tad darbs no mājām šoruden var būt labs risinājums. Šipkovs norāda, ka tas būtu spēkā tikai tad, ja birojā uz vietas nestrādātu patiešām neviens darbinieks, kas ļautu 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!