Reklāmas kampaņa, kas sasniegtu auditoriju, parasti vienlaikus ir gan dārgs pasākums uzņēmējam, gan ienākumu avots reklāmas un mediju nozarē strādājošajiem. Tomēr svarīga mērķa vārdā gan uzņēmēji, gan vienkārši entuziasti ir gatavi atlikt savas ambīcijas un ienākumu gūšanu otrajā plānā un strādāt bez atlīdzības. Šādas iniciatīvas mudinājusi gan pandēmija, gan dažādas problēmas, kas valstiski nav atrisinātas.
Un šajos gadījumos kampaņas nereti mēdz būt pat sabiedrību uzrunājošākas un iekustinošākas, nekā tās, par ko iepirkumā aģentūrām iztērēti tūkstošiem eiro. Nesen šāds piemērs parādījās pilsētvides digitālajos ekrānos, ar asprātīgiem, bet neuzbrūkošiem saukļiem aicinot vakcinēties. Tekstu autors ir reklāmas nozarē strādājošais Māris Upenieks, bet digitālo ekrānu uzņēmumi un mediji viņa iniciatīvu atbalstījuši bez atlīdzības. Arī sociālajos medijos aktīvi cilvēku dalījušies ar šiem tekstiem un kampaņa uztverta visumā pozitīvi. Kā saka pats Upenieks, tā izmaksājusi 0 centu. Pērn viņš bija arī pirmais, kas izveidoja saukļu kampaņu par mājsēdi.
Mājsēde un "dīvāns"
Kad pērn 13. martā visus pārsteidza paziņojums par ārkārtas situāciju valstī un mājsēdi Covid-19 pandēmijas dēļ, līdzīgi kā daudzās citās arī reklāmas nozarē uz vairākiem mēnešiem iestājās klusums, uzņēmumi strauji atsauca reklāmas kampaņām medijos paredzētos līdzekļus. Arī Māris Upenieks, neatkarīgi strādājošs reklāmas radošais direktors, ceļotājs un bloga "Kā tur ir?" veidotājs, bija spiest piebremzēt. Tas bijis brīdis, kad padomāt, ko šādā reizē, kad rokas un galva piespiedu kārtā brīvas, varētu darīt citu labā. Toreiz bez jebkādiem līdzekļiem tapa kampaņa "Paliec mājās". "Tajā laikā bija nebeidzamās pastaigas, cita nekā, ko darīt, nebija. Skatījos, kā reklāmas pazuda no stendiem, pieturām. Bet ne jau tas bija impulss. Iekšējā sajūta bija – ko es varu darīt? Kādas ir manas kompetences?" atceras Māris.
