Četri cīsiņi piecu vietā. Kāpēc augsta inflācija kaitē visiem?

Cenu kāpums 20% apmērā tīri praktiski nozīmē to, ka piecu cīsiņu vai cepumu vietā, kurus varēja nopirkt pērn, tagad var atļauties nopirkt tikai četrus. Kamēr iedzīvotāji un uzņēmumi meklē, kā šajā situācijā ietaupīt, centrālās bankas visur pasaulē šobrīd ceļ procentu likmes straujā cenu kāpuma iegrožošanai. Tas savukārt vēl vairāk samazina pirktspēju, jo pieaug arī kredītmaksājumi un var rasties jautājums – vai tiešām tās procentu likmes ir jāceļ un vai inflācija ir tik melna, kā to mālē?

Samazina rocību un palielina nevienlīdzību

Lai gan varētu likties, ka strauju cenu kāpumu var pārdzīvot, ja vien algas celtos atbilstoši, realitātē augsta inflācija negatīvi ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus.

Kā "Delfi" skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, jebkura inflācija nozīmē rocības jeb pirkstpējas kritumu, un tā skar pilnīgi visus – gan tos, kam lielāki ienākumi un kredīti, gan tos, kam tādu nav. "Tagad mums ir 20% inflācija. Tas nozīmē, ka cilvēks pie nemainīgiem ienākumiem var atļauties četras piektdaļas no tā, ko varēja atļauties pērn," saka Vilerts.

Vēl viens būtisks aspekts, iespējams, pat svarīgāks, ir tas, ka inflācija palielina sociālo nevienlīdzību. Cenu kāpums visvairāk skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, kuri patērē lielāko daļu no ienākumiem jeb dzīvo "no rokas mutē", tādēļ viņiem nav iespējas mīkstināt cenu pieauguma ietekmi uz pirktspēju.