Foto: F64
Kas vieno Vitu Ādažos, Jāni Mārupē un Zani Ķekavā? Nu jau dažas nedēļas viņi dzīvo jaunajās Latvijas pilsētās. Būtiskas pārmaiņas, tādus vai citādus labumus pagaidām nav sajutuši. Tik daudz ir skaidrs, ka adrese tagad ir cita, cilvēki vairāk šajās pašvaldībās pārspriež iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanu.

Portāls "Delfi" skaidro – kāpēc bija nepieciešamas šādas pārmaiņas, ko tas nozīmē praksē, kādi varētu būt ieguvumi un arī "mīnusi", un vai tiešām vispārējā dzīves sadārdzināšanas laikā varētu būt sagaidāms vēl arī augstāks NĪN.

Piebrieda strauji


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka apdzīvoto vietu veidus nosaka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums; Latvijā pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Saeima izšķīrās Ādažu, Mārupes un Ķekavas ciemu noteikt par pilsētām no šā gada 1. jūlija, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu šajos ciemos (virs 5000).

Rīgas Plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš iezīmē "fonu" ciemu pārtapšanai pilsētās: "Iepriekšējās desmitgadēs, strauji attīstoties urbānās izplešanās tendencēm, būtiski palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgā, ko par mājvietu izvēlējušies gan Rīgas, gan pārējās Latvijas iedzīvotāji."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!