Elektrības cenas – kāpēc Latvijā nav tik lēti kā Skandināvijas ziemeļos?

Skatoties uz "Nord Pool" elektrības biržas apgabaliem, tradicionāli veramies uz lētāko Skandināvijas ziemeļu daļu un redzam, ka elektrības cena tur mēdz būt pat 10 reizes zemāka nekā Baltijā. Un nevilšus rodas jautājums: vai Latvijā esam izdarījuši visu iespējamo, lai arī mums cenas būtu zemākas, it īpaši energokrīzes kontekstā? Līdz ar to enerģētikas nozarē ir jārosina diskusijas un jāmeklē labākie varianti, jo interešu ir daudz un katrs vēlas sev nodrošināt finansiālu komfortu, kas reizēm notiek uz citu rēķina.

Lai arī Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas katra savā "Nord Pool" elektrības biržas apgabalā, cenas Baltijas valstīs lielākoties ir vienādas, jo reģionā izbūvēti labi iekšējie starpsavienojumi. Būtībā esam vienā cenu laivā, un cenu nosaka ekonomikas pamatprincips – piedāvājuma (ražošanas) un pieprasījuma (patēriņa) krustpunkts. Tomēr enerģētikā ir ļoti daudz nianšu, kas var ietekmēt katru vienādojuma pusi. Strauji pieaugot energoresursu cenām, iedzīvotājus un uzņēmumus nodarbina jautājums – kā valstī un reģionā kopumā varam samazināt energoizmaksas?

Savos rēķinos redzam, ka elektrības rēķina gala summa veidojas no četrām komponentēm – cenas par elektrību, maksas par sadales sistēmas pakalpojumiem un obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kā arī pievienotās vērtības nodokļa.