Pēdējos gados, jo īpaši Covid-19 laikā, dažādu pasākumu, biznesa un dzīves kopumā organizēšana tiešsaistē kļuvusi par pierastu lietu. Tas ļāvis kāpināt atpazīstamību un iespēju izvērsties arī citiem tiešās tirdzniecības jeb tīkla mārketinga uzņēmumiem, kas būtībā darbojas kā savulaik populārais "Avon". Piemēram, "Oriflame", "Herbalife", kuru produktus influenceri jeb digitālā satura autori tirgo, izmantojot sociālo tīklu sniegtās iespējas. Pērn Latvijā nozarē apgrozījums palielinājās par 13,4%, sasniedzot 84 miljonus eiro bez PVN. "Delfi" pēta, kā notiek nodokļu nomaksa šāda veida biznesā.
Vīngliemeži – bez nodokļa
Nav zināms, cik cilvēku Latvijā darbojas tā dēvētajā tīkla mārketingā, jo šāda veida darbībai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) neesot saimnieciskās darbības klasifikācijas koda. Personai, kura saņem atlīdzību no tiešās pārdošanas uzņēmuma, jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam. Piemēram, kā pašnodarbinātajam vai juridiskai personai. Ja tiešās pārdošanas uzņēmums nav ieturējis nodokļus, tas jādara pašam tiešajam pārdevējam. Kā saimnieciskās darbības veicējam personai dienestā jāreģistrējas, ja tiek konstatēta darījumu regularitāte. Tas būtu – trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā laika posmā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis. Vai arī pieci un vairāk darījumu trijos periodos.
Ne visi tīkla mārketinga uzņēmumu pārstāvji Latvijā ir saimnieciskās darbības veicēji. Tostarp zināmākā "NL International" persona Latvijā – Katrīne Sauliete – saimnieciskās darbības veicēja bija līdz šī gada 21. februārim, bet, kā liecina viņas publiskotā informācija sociālajos tīklos, NL aktivitātes pārtraukusi viņa vis nav.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
